Vidzemē tiek veidota lauksaimnieku kopiena cīņai ar klimata pārmaiņu radītajām sekām

LOGO STARGATE v01

Vidzemes plānošanas reģions (VPR), uzsākot risināt izaicinājumus, kas lauksaimniecībā rodas klimata pārmaiņu ietekmē, seko pamatprincipam - risinājumus meklēt kopā ar tiem, kas ar to saskaras praktiski. Tāpēc 20. martā pārstāvji no VPR,  Vidzemes Augstskolas (VA) un Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) tikās tiešsaistes sanāksmē, lai pārrunātu, kā uzsāktais Eiropas Savienības līdzfinansētais programmas "Apvārsnis 2020" lauksaimniecības projekts StarGate varētu palīdzēt vietējiem zemniekiem Vidzemē.

Viens no projekta uzstādījumiem, to uzsākot, bija atrast nozares pašmāju svarīgākos spēlētājus, lai kopā ar tiem strādātu ne tikai pie metodoloģijas izveides klimata gudrai lauksaimniecībai, bet arī, lai savstarpējās diskusijās vienotos, kas būs tie problēmjautājumi lauksaimniecībā Vidzemes reģionā, kurus varētu risināt ar jauno plānotājrīku - laika prognozēšanas programmu, kas apvienota ar ražas zaudējuma kalkulatoru. Šis būs viens no projekta nodevumiem, kas taps pēc LivingLab (dzīvā laboratorija) izpētes koncepta, kura pamatā ir lietotājos balstīta inovācijas sistēma. Šīs pieejas galvenā vērtība ir produkta vai pakalpojuma lietotāja iesaistīšana jau veidošanas etapā uz vietas, tādējādi garantējot iespējami jēgpilnu un lietojamu rezultātu. Pēc LivingLab principa projekta ietvaros sešās partnervalstīs tiks testēti dažādi rīki, kas palīdzētu risināt klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi uz lauksaimniecības produkcijas ražošanu, viena no pilotteritorijām būs arī Vidzemes reģions.

Šobrīd projekta komanda Latvijā veic potenciāli ieinteresēto kopienas dalībnieku apzināšanu, kas būtu gatavi iesaistīties gan diskusijās, gan arī jaunā plānotājrīka testēšanā. Kā viena no organizācijām, kuras ekspertu zināšanas un padomi tiek augstu vērtēti, ir AREI, kas jau piekrituši līdzdarboties un sniegt savu vērtējumu par projekta plānotajiem attīstības soļiem.

Projekta StarGate vadītāja Maija Rieksta aicina: "Vidzemes plānošanas reģionam gadu gaitā ir izveidojusies sava kontaktu datu bāze ar lauksaimniecības nozares organizācijām, uzņēmumiem un saimniecībām, kas potenciāli varētu tikt iesaistītas šī projekta īstenošanā, taču aicinām lauksaimniekus un citus šīs nozares pārstāvjus arī pašus aktīvi pieteikties! Politikas veidotāju, praktiķu un ekspertu viedoklis būs būtisks jau pašā sākumā, apzinot aktuālākās problēmas nozarē, kas ietekmē saimniecību attīstību arvien pieaugošo klimata pārmaiņu dēļ."

Jau šobrīd aktualizēti jautājumi, par kuriem būtu vērts apspriesties arī plašākā lokā. Viens no tiem skar plānotā kalkulatora izstrādi, jo jāvienojas par tā pielietošanas mērķi - vai meklēt risinājumus, kā pie esošajiem laikapstākļiem tomēr turpināt audzēt Latvijai jau tik ierastos kultūraugus, piemēram, rudzus, kam konkurētspējīgākais galaprodukts ir rupjmaize, vai tomēr, vērojot klimata prognozes, izvēli izdarīt par labu citām, līdz šim mazpazīstamām kultūrām.

AREI pētniece Ilze Dimante sarunā norādīja: "Uz visiem kultūraugiem klimata pārmaiņas neatstāj vienādu ietekmi, tas noteikti jāņem vērā. Tāpēc rūpīgi jāizsver, kas ir aktuālākais nozarei, lai izstrādātu rīku, kas spētu pēc iespējas precīzāk veikt aprēķinus, kā arī būtu noderīgs lielākam skaitam lauksaimnieku." AREI pētniece norādīja uz vēl dažādām niansēm, kas projekta īstenotājiem būtu jāņem vērā.

Šobrīd, kopš projekts uzsākts, Vidzemē veikta situācijas izpēte par tendencēm, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, kā arī normatīvo aktu bāzi, kas skar klimata pārmaiņu jautājumus. Lai arī mūsu ģeogrāfiskais novietojums un klimata josla ļauj just klimata pārmaiņas daudz mērenākā apmērā, kopumā klimata pārmaiņu sekas ir jūtamas arī Latvijā, tostarp Vidzemē, un, visticamāk, ka to ietekme pastiprināsies. Gada vidējā temperatūra pieaug, samazinās pastāvīga sniega dienu skaits, augšanas sezona pagarinās un norit izmaiņas biotopos. Veicot situācijas izvērtējumu, secināts, ka lauksaimniecību nevar skatīt atrauti, tās attīstība jāplāno arī vides aizsardzības, klimata pārmaiņu un ilgtspējīgas ekonomikas kontekstā.

Šobrīd īpašas raizes visā Eiropā izskan saistībā ar klimata pārmaiņu radītās ietekmes sekām lauksaimniecībā. Tiešo ietekmi jūt gan zemnieki, gan uzņēmēji, kuru produkcijas pamatā ir lauksaimniecības vai meža resursi, un arī patērētāji sāk apjaust neizbēgamos draudus. Papildus grūtības sagādā fakts, ka, jo mazāks uzņēmējs/lauksaimnieks, jo šķietami grūtāk nonākt pie ilgtspējīga risinājuma, turklāt, tos ieviešot individuāli, nevar runāt par ilgtspēju.

Projektā StarGate piedalās 26 partneri no 13 valstīm, taču risinājumu testēšana realitātē notiks vien sešās valstīs - Čehijā, Izraēlā, Grieķijā, Beļģijā, Spānijā un arī Latvijā. Projekts Latvijā tiek īstenots sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu. Projekta īstenošanas ilgums  - līdz 2023. gada 30.septembrim.

Programma "Apvārsnis 2020" ir visu laiku lielākā Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programma, kuru atbalstījuši politiskā līmenī Eiropas valstu līderi un Eiropas Parlamenta deputāti, vienojoties, ka ieguldījums pētniecībā un inovācijās ir nozīmīgs Eiropas nākotnei. Ar programmas starpniecību pētniecība tiek sasaistīta ar inovācijām, pievēršot uzmanību trīs konkrētām jomām: zinātnes izcilībai, rūpniecības prioritātei un sabiedrības problēmām.

Jautājumiem: Maija Rieksta, projekta StarGate vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.