Risinot transporta nozares izaicinājumus attālajos lauku apvidos, Vidzemes plānošanas reģions iesaistījies jauna starptautiska projekta īstenošanā, lai kopā ar citiem jau uzsāktiem transporta nozares projektiem kompleksi risinātu mobilitātes problēmas attālos Vidzemes lauku apvidos.
Vidzemes plānošanas reģions apkopojis un informē, ka šovasar Vidzemē norisināsies vairākas vasaras nometnes Latvijas, diasporas un dažādu tautību ģimenēm un bērniem. Vasaras nometnes ir vieta, kur satikt jaunus draugus, iepazīt latviskās tradīcijas un bagātināt latviešu valodu. Aicinām iedzīvotājus gan Vidzemē, gan citviet pasaulē iepazīties ar piedāvājumu un par to pastāstīt arī citiem nosaukto mērķgrupu pārstāvjiem, ja tādi ir paziņu lokā.
Latvijā mākslas terapija (vizuāli plastiskās mākslas terapija) ir viena no četrām mākslu terapijas specializācijām (līdzās mūzikas, deju un kustību, drāmas terapijai), kurā izmanto mākslu un radošo procesu terapeitiskā kontekstā, lai uzlabotu un veicinātu cilvēka garīgo, emocionālo un fizisko labklājību.
Nav noslēpums, ka vecāki, kuri audzina bērnus ar speciālām vajadzībām, brīžiem ir apmulsuši un noguruši, jo ir tik daudz grūti atbildamu jautājumu ikdienā. Kā saprast savu bērnu? Kā viņu atbalstīt? Kur rast resursus, lai dzīve izskatītos kaut nedaudz draudzīgāka un saprotamāka? Valmieras Gaujas krasta vidusskola – attīstības centrs organizē vecāku atbalsta grupu, lai kopīgi viens otru iedrošinātu, sniegtu reālu atbalstu, palīdzētu pārvarēt grūti risināmas situācijas. Un arī – lai sajustu, ka neesi pasaulē gluži viens ar savām rūpēm.
Sniegotā janvāra dienā devāmies uz Smilteni pie ģimenes psihoterapeites, psiholoģes Daces Gailītes, kura projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros sniedz pakalpojumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem. Šoreiz Dacei jautājām par kādu visnotaļ jautru spēļu terapijas metodi- teraspēli (Theraplay metode), par kuru saņēmām labas atsauksmes no ģimenes, kura projekta ietvaros ir izmantojusi šo pakalpojumu.
2018. gads ir bijis izaicinājumu un darba pilns projekta Nr. 9.2.2.1/15/I/003 „Vidzeme iekļauj” komandai un sadarbības partneriem. Vidzemes plānošanas reģions vairākkārt ir rosinājis grozīt Ministru Kabineta noteikumus, lai deinstitucionalizācijas projektu īstenotu efektīvāk un lai projekta pēctecība būtu veiksmīga gan pašvaldībām, gan cilvēkiem, kuri projekta ietvaros saņem pakalpojumus.
Atbalsta pakas ir Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (EAFVP) atbalsta pasākums. Pēc Labklājības ministrijas ierosinājuma ir papildināti nosacījumi Eiropas Savienības finansēto pārtikas, higiēnas, saimniecības preču un mācību piederumu saņemšanai. Ar š. g. 1.janvāri to saņēmēju loks ir plašāks.
Eiropas Savienības finansēto atbalsta paku veidi:
Lai arī sevi uzskatām par rietumniecisku un attīstītu sabiedrību, tomēr vairākos jautājumos arvien valda stereotipi. Īpaši tas attiecas uz viedokļiem par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kas gadu desmitiem bijuši noslēgti no sabiedrības redzesloka, radot aplamus mītus un aizspriedumus. Latvijā uzsākts deinstitucionalizācijas process, kas paredz šo cilvēku integrēšanu ikdienas un darba dzīvē, nodrošinot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību. Latvija līdzās Lietuvai un Igaunijai ir vienas no pēdējām Eiropas valstīm, kas šo procesu uzsākušas.
Iemesli tam, kādēļ cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) ir nonākuši ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, ir dažādi. Lai institūcijās nonākošo personu skaits mazinātos, Latvijā šiem cilvēkiem tiek attīstīti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi, kā arī ir izveidotas dažādas prasmju apmācību programmas. Tomēr izšķiroša loma viņu tālākajā integrācijā ir arī darba devējiem, kuri var dot iespēju sevi pierādīt cilvēkiem ar GRT, ļaujot viņiem sniegt savu pienesumu darba tirgū, dzīvojot pilnvērtīgi un patstāvīgi.
Latvija līdzās Lietuvai un Igaunijai ir viena no pēdējām Eiropas valstīm, kas realizē deinstucionalizācijas procesu, kura mērķis ir cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem integrēšana sabiedrība. Labklājības ministrija, īstenojot šo procesu, guvusi apstiprinājumu tam, ka integrācijas izdošanās nav atkarīga tikai no izmaiņām normatīvajā regulējumā. Proti, nereti ekspertiem un procesa virzītājiem nākas sastapties ar pretestību un vēlēšanos “sūtīt cilvēkus uz aprūpes iestādēm vai paturēt tajās” gan no sabiedrības, gan šajā nozarē strādājošajiem, gan arī dažāda līmeņa lēmuma pieņēmējiem. Vairāk izzinot iemeslus šai pretestībai, kļūst skaidrs, ka tā balstās aizspriedumos un mītos, tādējādi stigmatizējot cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem.