Kas jauns?

novada logo

Pagājuši 30 gadi Baltijas ceļam. Paldies visiem, kas toreiz piedalījās un to organizēja. Varbūt šī ir tā reize, kad pagastu aktīvistiem no Tautas frontes vajadzētu dalīties ar savām atmiņām un citu informāciju novada bibliotēkās, jo tā ir mūsu valsts un tautas vēsture. Augusta 23.datumā mēs parādījām savu vienotību un protestu pret Molotova-Ribentropa paktu. Tajā brīdī mēs bijām daudz vienotāki savās domās un mērķos, jo bija tikai 2 puses – Interfronte un Tautas fronte.

Tagad diemžēl arī Interfrontes dalībnieki ir pilsoņi un mēs viņus ievēlam gan Eiropas Parlamentā, gan Saeimā, gan pašvaldībās. Diez vai viņi ir kļuvuši par lielākiem šīs valsts patriotiem. Toties mēs paši esam sadalījušies vairākās partijās, katra partija ar savām interesēm un mūsu vidū vairs nav tādas īstas vienotības. Varbūt ir jābūt lielākām, masveidīgākām partijām, kāda savā laikā bija Tautas fronte, kura godam izpildīja savu misiju un mērķus, realizēja dzīvē – atjaunoja Latvijas Republiku.

Nākamais ir jautājums par kapiem. Daudzi ir ievērojuši, ka kapos staigā jaunieši ar mērlenti un mēra, fotografē un šo to pieraksta. Šie skolēni bija iesaistīti vasaras nodarbinātības projektā un uzsāka Kauguru un Trikātas kapu digitalizāciju. Tas ir tikai ceļa sākums, bet ar vietējā datorspeciālista un skolēnu līdzdalību esam jau ielikuši pamatus – abos kapos kopiņu vietas ir uzmērītas ģimenes kapu formātā, tie ir digitāli ievadīti datorā un veikta šo kapu adresācija. Ir uzsākta sistēmas veidošana, lai katrai ģimenes kapu vietai noteiktu adresi. Tālāk nāk nākamais posms – kas konkrētā adresē atdusas. Šīs informācijas ticamība būs atkarīga no tā, kādu informāciju sniegs ģimene, jo par daudzām vietām vispār nav nekāda informācija. Ir, protams, šīs kapu grāmatas, kur ir zināms, ka Trikātas kapos kādā gadā ir apglabāts kāds mirušais, bet nav informācijas, kurā vietā nelaiķis ir apglabāts. Informācija ir nepieciešama daudziem iedzīvotājiem un viesiem, it īpaši tiem, kuri dzīvo ārzemēs un kuriem nav kontaktu ar šo kapu kultūru vismaz 20 gadus. Tas zināmā mērā ir saistīts ar kapu sakārtošanu pašvaldības domes pieņemto saistošo noteikumu kontekstā.

Pašvaldība ir uzsākusi galveno celiņu sakārtošanu, pagaidām tikai Trikātas kapos, bet šie darbi tiks turpināti arī nākamajā gadā. Viena lieta, kas ir vizuāli aktuāla, tās ir kapu ārējās sētas. Savā laikā tās veidoja draudzes pēc piespiedu-brīvprātības principa “štūtu” veidā, vieni veda akmeņus un citus materiālus, citi cēla, citi finansēja. Gadi ir pagājuši un sētas ir jāatjauno. Varbūt šī būtu tā lieta, ko mēs kopīgi varētu atjaunot. Iespējams, iedzīvotāju grupas vai atsevišķi kāds iedzīvotājs zināmus posmus varētu atjaunot, piegādāt materiālus vai finansēt – viens dara, otrs sagādā materiālus... Šie atjaunošanas veidi varētu būt dažādi, paveikto darbu pa posmiem varētu atzīmēt ar piemiņas zīmēm, ka tieši konkrētie cilvēki ir ieguldījuši darbu kapu sētas sakārtošanā. Gaidu no Jums priekšlikumus!

Otrā lieta par kapiem – kapu atkritumu apsaimniekošana ir dārgs process, jo vienīgais likumiskais ceļš ir šos atkritumus ar lielo konteineru vest uz Daibi, bet tas izmaksā ap 600-800 EUR un tie ir ievērojami ieguldījumi šajā laikposmā, kad kapu vietas vairs nedrīkst iznomāt, nodot lietošanā un iekasēt zināmas naudas summas, tādēļ aicinām iedzīvotājus tomēr šķirot atsevišķi plastmasu, stiklu, keramiku, apmales, kā tas ir uzsākts darīt kapos, un stingri sekot kapu pārziņu norādījumiem. Apglabājot kompostu kaudzē zaļos atkritumus, pašvaldībai tas izmaksās lētāk. Viens šāds laukums ir jau ierīkots Trikātā, arī Kauguru kapiem ir jādomā, kur iekārtot laukumu. Tikai strādājot kārtīgi un visas lietas saliekot pa vietām, mēs šos procesus varam veikt ekonomiski.

Kapu svētkos, kas notika kaimiņu novadā, nācās dzirdēt viena mācītāja uzrunu, kas nāca kopā ar teritoriālo reformu un tām draudzes šaubām un pārdomām par to, kas ir vietējā draudze un kopiena (esošie iedzīvotāji un tie, kuri uzskata sevi par šim pagastam piederīgiem). Reāli kopā sanākam visa kopiena tikai Kapu svētkos. Manuprāt, mums jādomā par šīs dienas piesātināšanu ar vēl citiem pasākumiem, kuros vietējā sabiedrība varētu komunicēt savā starpā. Arī baznīca attīstās līdzi laikam un tehnoloģijām, tādēļ ir izveidots portāls e-baznīca, kur tiek visa aktuālā informācija publicēta digitāli. Ir tāda lieta, ka šobrīd gan tikai katoļu baznīca radījusi jaunu aplikāciju, ko var lejupielādēt šobrīd tikai konkrētos viedtālruņos, tā ir “Grēksūdze”. Jebkurš, pat neierodoties reāli baznīcā, var nožēlot savus pārkāpumus 10 baušļos un saņemt arī baznīcas svētību. Tā kā cienījamie seniori, kuriem ir grūti apmeklēt dievnamu, varbūt palūdziet saviem mazbērniem, lai viņi iepazīstina Jūs ar šīm tehnoloģijām. Viss šajā dzīvē iet uz priekšu un varbūt arī mēs varam attīstīties!

Nākamā lieta – regulāri tiek pārdotas lauksaimniecības zemes kopā ar izbijušām māju vietām, ēkām un mežiem, bet mājas netiek apsaimniekotas un sagrūst, un tādu piemēru ir daudz. Nav labuma no tā, ka šī māja ir bijusi. Tieši tādēļ aicinu lauksaimniekus un mežsaimniekus, kas iegādājas īpašumus, tomēr šīs māju vietas nodalīt no kopējās platības un pārdot tālāk tiem, kuri vēlas būvēties un attīstīties novadā – tādu ir daudz. Bija ideja izvērst nelielu projektu – veidot fondu un palīdzēt ar zināmu naudas summu atdalīt šīs zemes no mežsaimniecības un lauksaimniecības zemes, bet sakarā ar reformas lietām, pašvaldībā šo lietu neuzsāksim. Tā lieta paliek uz šo saimnieku sirdsapziņas. Pašvaldība īpašniekiem ir jau sūtījusi brīdinājumus un turpināsim to darīt saistībā ar to, ka mājas nav apdzīvotas un stāv tukšas.

Turpinot informēt iedzīvotājus, pašvaldība šajā gadā iesaistījās Eiropas Savienības (ES) projektā, ar tās līdzfinansējumu, kur katrā novada pagastā mēs atjaunojam koplietošanas meliorācijas grāvjus. Situācija ir tāda, ka vairāki grāvji jau ir izrakti, citi ir rakšanas stadijā. Bet cita lieta ir tāda, ka grāvji ir jākopj! Ja grāvji netiks kopti, tad pašvaldībai tiks piestādīts rēķins par to daļu, kas bija ES finansējums. Tāpēc mums visiem ir jānāk kopā un jāvienojas par to, vai grāvjus sakopj kāda konkrēta saimniecība, vai pašvaldība izsludina iepirkumu un piestāda rēķinu zemes īpašniekam, vai arī to veic katrs pats zemes īpašnieks. Arī pašvaldības īpašumā esošajiem ceļiem ir nepieciešama ceļmalu appļaušana, mūsu pašvaldības piedāvājums bija, ka to varētu darīt zemju īpašnieki, slēgt līgumu par izpļaušanu bez iepirkuma.

Diemžēl par visiem ceļu posmiem šādus priekšlikumus neesam saņēmuši, tādēļ bija jāizsludina iepirkums par ceļmalu un grāvju apļaušanu gar ceļiem. Iepirkumā nosolīja cita novada uzņēmums. Tomēr aicinātu mūsu uzņēmējus padomāt un iesaistīties šo lietu sakārtošanā un slēgt ceļmalu apsaimniekošanas līgumus uz vairākiem gadiem.

Pavisam drīz jau 1.septembris – Zinību diena. Lai Jums visiem veiksmīga pirmā skolas diena un mācību gads kopumā!

Informāciju sniedza:

Beverīnas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs

Māris Zvirbulis