Publicistam Jānim Asaram - 140!

Jānis Asars

1877.gada 27.februārī savas dzīves gaitas uzsāka nākamais publicists Jānis Asars (miris 1908. gada 31. jūlijā Rīgā, apbedīts Lielajos kapos). Arī viņa dzimtās mājas ir Kauguru pagasta “Mičkēni”, un ar Jāni Endzelīnu viņu vieno radniecības saites – viņi ir brālēni. Latvijas kultūras un sabiedriskajā dzīvē J.Asars atstājis par sevi divpusējas pēdas – mākslas un literatūras kritiķis, aktīvs un labi pazīstams sociāldemokrāts laika periodā, kad sabiedrības progresīvākie prāti pieslēdzās sociāldemokrātijas idejām.

 Īsi par Jāni Asaru var uzzināt Latvijas enciklopēdiskajā vārdnīcā, kur uzskaitīti Asara darbi un galvenās aktivitātes: “Asars Jānis (pseidonīms Avs, Clio; 1877 – 1908) – literatūras un mākslas kritiķis, publicists, tulkotājs, aktīvs 1905. gada revolūcijas notikumu dalībnieks. Piedalījies Latvijas Sociāldemokrātiskās izglītības un audzināšanas koncepcijas izstrādē un īstenošanā; pedagoģijas teorijā apcerējums “Mūsu tautskola”, kuru akceptē Latviešu tautskolotāju pirmais kongress. Laikraksta “Pēterburgas Atbalsis”, “Tautas Tiesības” (1906), “Patiesība” (1906 – 07) un žurnāla “Rīts” (1907) redaktors. Sarakstījis grāmatas “Mākslas un kultūras sakars 19. gadu simtenī “(1901), “Aspazija un viņas dzeja” (1904), “Māksla un revolūcija” (1906), “Ko Andrievs Niedra mums sludina?” (1905, kopā ar V. Dermani), “Vispārīga Pasaules rakstniecības vēsture” (1907). Izdoti Kopoti raksti 4 sējumos (1908 – 11). Rakstījis apceres par cittautu rakstniekiem – N. Gogoli, E. Zolā, H. Ibsenu.”

Kritiķa un recenziju autora darbā bija arī paradoksi, kas vēl pēc 100 gadiem tiek pieminēti, jo J. Asars bija viens no redzamākajiem kritiķiem, kas R.Blaumaņa komēdiju “Skroderdienas Silmačos” burtiski iznīcināja tūlīt pēc pirmizrādes 1902.gada 30.janvārī. Jānis Asars recenzijā lugu ne tikai nosauc par sapelējušām drupačām (salīdzinot ar Blaumaņa iepriekšējiem darbiem), kas piemērotas tikai krogiem, bet arī pareģo, ka “Skroderdienas” ir Blaumaņa kapu zvans, kas vēsta – viņš neko būtisku vairs nespētu uzrakstīt, pat ja pūlētos. Viņš pauda uzskatu, ka "visa luga ir konglomerāts, savārstījums no visraibākiem, nekādi kopā nesaderošiem skatiem". Taču dzīvē viss notika savādāk. Uz dažādu teātru skatuvēm "Skroderdienas Silmačos" ir piedzīvojušas jau vairāk nekā 50 iestudējumu.

Jāņa Asara personība bijusi intriģējoša, ne velti sociāldemokrāta politiskā darbība atbalsojās viņa līdzgaitnieku atmiņā. Linards Laicens darbā “Kliedzošie korpusi” sniedz tēlainu Jāņa Asara raksturojumu: “Tur mūsu bija tik daudz — kas visu lai atmin? Skaidri atceros tikai Jansonu, Vili Dermani, Miķeli Valteru un mācītāju Juri Rozenu. Malta no Kokneses, garš, iesirmu ūsu arī vēl prātā. Bet Jānis Asars — sīciņš, brilles, mati stāvus, pelēkana bārdiņa zoda galā, pats pelēkā uzvalkā, bet kas par runu — visa zāle spārnos.”

Informāciju no interneta avotiem sagatavoja

Mūrmuižas bibliotēkas-informācijas centra vadītāja

Gundega Lapiņa