Jūras lidotājam, virsleitnantam un Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Aleksandram Blaubergam – 125

A Blaubergs

22. martā apritēja 125 gadi, kopš dzimis jūras lidotājs, virsleitnants, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Aleksandrs Blaubergs. Viņa kaujās rūdītais mūžs bija īss, Aleksandrs Blaubergs gāja bojā 24 gadu vecumā.

Dzimis 1896. gada 22. martā Pēterburgā, ģimenē, kura cēlusies no Trikātas pagasta, tēvs Mārcis Blaubergs, māte Natālija (dz. Rodionova).

Aleksandrs mācījies Pēterburgas komercskolā, pēc kuras absolvēšanas iestājies Pēterburgas Politehniskajā institūtā, studējis ekonomikas nodaļā. Kara izglītību ieguvis pie institūta noorganizētajos jūras aviācijas teorētiskos kursos.

1917. gada 17. martā komandēts uz Baku, kur beidzis nesen izveidoto Jūras aviācijas skolu, ieguvis admiralitātes praporščika pakāpi.

Aleksandrs Blaubergs kalpojis krievu armijā kā jūras lidotājs. Pirmajā pasaules karā pirmo reizi vēsturē cīņas notika ne tikai uz zemes, bet arī debesīs. Lai gan aviācija bija tikko izveidota, tā uzreiz iesaistījās kaujās. Tieši Pirmais pasaules karš un pilsoņu karš Krievijā bija latviešu tautas pirmo pilotu kalve. Paradoksāli, bet karš bija latviešu lielā iespēja lidot, ko izmantoja simt līdz simt piecdesmit vīru dažādās frontēs.

Bēgdams no lieliniekiem, dienējis Gruzijas bruņotajos spēkos. 1918. gadā atgriezies Latvijā un 18. decembrī brīvprātīgi iestājies Latvijas nacionālajā armijā. Viņš kā Latvijas armijas brīvprātīgais un frontes izlūks piedalījies visās kaujās pret lieliniekiem, sākot Kurzemē pie Lielauces, līdz Rīgas atbrīvošanai. Par kaujas nopelniem paaugstināts par virsleitnantu.

1919. gada 24. janvārī Kurzemē kopā ar rotmistru Skujēnu brīvprātīgi devās izlūkot uz Lēnes muižu. Kad Skujēns sadursme krita, Aleksandrs zem spēcīgas ienaidnieka uguns izlauzās cauri aplencēju rindām, turpināja izlūkošanu un ievāca nozīmīgas ziņas, kuras pēc tam sniedza bataljona vadībai.

gada 12. februārī no Neatkarības rotas virsleitnantu Aleksandru Blaubergu pārvietoja uz Jātnieku vadu. Vasarā jau no I Jātnieku diviziona Aleksandru Blaubergu piekomandēja Latvijas kara aviācijai, kura tikko sāka organizēties. Aleksandrs palīdzējis izveidot Gaisa kara spēkus, kas sekmīgi spētu cīnīties pret ienaidnieku, un arī pats piedalījies kaujas lidojumos.

1920. gada 29. jūlijā, lidojot uz fronti, pie Pļaviņām aizdegās virsleitnanta Aleksandra Blauberga lidmašīna, kurā lidotājs ar novērotājiem Rulli un Zīvertu dzīvi sadega.

1920. gada 3. augusta laikrakstā “Latvijas Sargs” aprakstīta bojā gājušo karavīru pavadīšana pēdējā gaitā no Rīgas Sarkanā Krusta slimnīcas kapličas. Pavadīt bija ieradušies arī armijas virspavēlnieks ģenerālis Jānis Balodis, ģenerālis Kārlis Goppers, Rīgas garnizona virsnieki. Daudzu tūkstošu lielais gājiens devās uz staciju, kur tika nodotas tālākai vešanai uz Trikātu virsleitnanta Aleksandra Blauberga mirstīgās atliekas un no stacijas gājiens devās pa Aleksandra ielu uz Brāļu kapiem, kur apglabāja Rulli un Zīvertu.

Tajā pašā dienā 1920. gada 3. augustā Aleksandrs Blaubergs apglabāts Trikātas vecajos kapos. Uz kapa uzstādīts tipveida betona ar granīta šķembu piejaukumu piemineklis, ko pēc tēlnieka Jāņa Brieža meta darinājusi Oto Dambekalna darbnīca. Piemineklī atainots ērglis un lidmašīnas propellers, kura centrā iestrādāts keramikas medaljons ar fotogrāfiju. Piemineklī atveidotais ērglis – spēka un uzvaras simbols. Šādi monumenti bojā gājušo lidotāju piemiņai joprojām redzami gan Rīgā Meža kapos, gan citviet Latvijas kapsētās.

Par cīņām pie Lēnas muižas Aleksandram Blaubergam pēc nāves – 1921. gadā piešķīra Lāčplēša Kara ordeni Nr. 837.

Informāciju sagatavoja:

Trikātas pagasta novadpētniece Inga Boškina