Operdziedātājam Kārlim Liedagam - 115

Karlis Liedags

10.janvārī apritēja 115 gadi, kopš dzimis operdziedātājs (bass-baritons) Kārlis Liedags. Kārlis Liedags agrāk saucās Kārlis Arnolds Lielmanis. 1940. gada 4. februārī nomainīja uzvārdu uz Liedags.

Dzimis 1906. gada 10. janvārī (pēc vecā stila 1905. gada 28. decembrī) Trikātas pagasta Jaunķerpju mājās. Vecāki – zemnieki, tēvs Dāvids Lielmanis (1861-1934), māte Anna no Barīsu mājām (1867-1954, dz. Ķepīte). Kārļa vecāki laulājušies 1894. gada 9. oktobrī un viņu ģimene svētīta ar pieciem bērniem, no kuriem Kārlis ir jaunākais. Vecākais brālis Jānis (1895-1970, vēlākais agronoms, selekcionārs Jānis Lielmanis), māsas Olga Leontīne (1897-?), Milda Aleksandra (1899-?), Anna Paulīne (1901-?).

Kārlis beidzis Rīgas pilsētas 2. ģimnāziju. Pēc Latvijas konservatorijas absolvēšanas angažēts Liepājas operā. 1937. gada sezonā Kārlim Lielmanim uztic Barona lomu Jāņa Kalniņa operā “Ugunī”. “Barona Mevenšterna lomā – jaunangažētais baritons Kārlis Lielmanis, uzrādīja labas spējas gan tēlojumā, gan vokālā žanrā,” rakstīts izdevumā “Kurzemes Vārds”. 1937. gada nogalē Dž. Verdi operā “Aida” Kārlis dzied vienu no galvenajām lomām – virspriesteri Ramfisu.  Par šo lomu rakstīts vairākkārt izdevumā “Kurzemes Vārds”: “Ar prieku var konstatēt jaunā dziedoņa Kārļa Lielmaņa panākumus virspriestera Ramfisa lomā. Viņa dziedājumi viscaur izturēti un kuplā kantilēnā priekšā nesti, atstāj patīkamu iespaidu. Tāpat tērps, grims visai piedienīgs.” “Impozants dziedājumā un skatuviskā iznesībā Kārlis Lielmanis – virspriestera lomā.”

1938.gadā operā “Pīķa dāma” Kārlis Lielmanis iestudē Tomska lomu, savukārt operā “Rigoleto” Kārlim Lielmanim uzticēta Sparafučīla loma.

Jānis Lielmanis ar Liepājas operas teātra viesizrādēm uzstājies Venstpilī un Rīgā.

Liepājas operas solistu ansamblis: Vera Krampe, Ida Blūmenfelde, Alfrēds Poriņš un Kārlis Lielmanis, uzstājās 1939. gada 11. maijā operā “Pīķa dāma”.

1939.gada izdevumā “Rīts” par Jāni Lielmani, kā Liepājas operas solista uzstāšanos Nacionālajā operā Rīgā, teikti atzinīgi vārdi: “Par ansambļa fenomenu savā ziņā jāuzlūko Kārlis Lielmanis, kas parasti dzied basa partijas, bet šoreiz neizprotamu iemeslu dēļ dziedāja baritona Tomska un Plutus (pastoralē) partijas un ar diezgan atzīstamiem panākumiem. Izliekas dīvaini, ka arī šo partiju zemākās notis Lielmanim kā basam vēl it kā sagādāja rūpes. Toties itin pārliecinoši izskanēja augstākās ar “sol" noslēgumā pirmā cēliena balādē. Ja arī tēlojumā Lielmani jūtas drusku neveikli, tad to atsvērs pilnā mērā viņa impozantais skatuves augums un piedienīgā maska.”

1939./1940. gada sezonā Kārlis Lielmanis dzied operā “Trubadūrs”, operā “Jevgeņijs Oņegins” dzied Gremina partiju, vēlāk Zarecki. 

Sākot ar 1940. gadu, Kārlis uzstājas ar vārdu Kārlis Liedags. 1942. gadā operā “Seviļas bārddzinis” Kārlis Liedags iestudējis Bazīlio partiju, operā “Karmena” – Cuniga partiju, operā “Rigoletto” – Sparafučils. 1943. gadā operā “Klīstošais holandietis” – Dālands, operā “Bohēma” ir viena no galvenajām lomām, J. Kalniņa operā “Ugunī” – Barons, 1944. gadā operā “Pīķa dāma” – Tomskis u.c.

Otrā pasaules kara beigās Kārlis Liedags ar ģimeni dodas uz Vāciju. Trimdas posma pirmo laiku pavadījis Berlīnē, pēc tam Bavārijā, kur daudz koncertējis latviešiem, vācu publikai un amerikāņu armijai. Kārlim Liedagam it sevišķi padevās tās dziesmas, kurās šķiļas humora dzirkstis, un tās uzšķilt viņš spējis, piemēram J. Ķepīša “Ziedu laikā”, J. Kalniņa “Poķa dziesma”, G. Rosini “Tenku ārija”.

1949. gadā Kārlis kopā ar ģimeni un vairākiem latviešiem, tostarp arī trikātiešiem, izceļo uz Austrāliju, apmetas uz dzīvi Sidnejā, kur piedalās daudzos koncertos. 1950. gada 5. martā uzstājies Austrālijas latviešu labdarības biedrības koncertā Sidnejā, izpildot latviešu dziesmas un operu ārijas. 1951. gadā no 28. līdz 30. decembrim kopā ar Elvīru Aroni (soprāns), Ernestu Māršauu (tenors), komponistu Eiženu Freimani (klavieres), dubultkvartetu “Imanta” un Sidnejas Skaiviles apvienotajiem latviešu koriem piedalījies Latviešu kultūras dienās Sidnejā, par ko rakstīts izdevumā Austrālijas Latvietis.

1963. gada 28. martā, pēc vairāk nekā 13 gadu pavadīšanas Austrālijā, Kārlis Liedags ar sievu Hildegardi un meitu Ritu dodas uz jaunu dzīves vietu ASV. Ģimene apmetas uz pastāvīgu dzīvi Losandželosā. Vēl dažas reizes Kārlis Liedags dzied Dienvidkalifornijas latviešu draudzes dievkalpojumos un sarīkojumos, taču sirds slimība traucē turpmāk dziedāt.

Kārlis Liedags pēkšņi mirst no sirdslēkmes 61 gadu vecumā 1967. gada 4. augustā Hermosa Bīčā, Losandželosas priekšpilsētā, Kalifornijā, kremēts.

Precējies ar Hildegardi (dzimusi 1918. gada 15. maijā, mirusi ?), meita Rita (1952, baletdejotāja).

Informāciju no avotiem sagatavoja: Novadpētniece Inga Boškina