Pulkvedim Pēterim Sileniekam - 140

SilenieksPeteris
1.janvārī aprit 140 gadi, kopš dzimis pulkvedis Pēteris Silenieks. Pēteris Silenieks dzimis 1880. gadā (pēc vecā stila 1879. gada 22. novembrī) Trikātas pagasta Rušās četru bērnu ģimenē. Tēvs Dāvids Silenieks (1838-?) – mežsargs, māte Liene (1853-?, dz. Veģēre).

Mācījies Trikātas draudzes skolā, bijis Jēkaba Mūrnieka audzēknis. Skolotājs Jēkabs Mūrnieks 19. gadsimta beigās bija “daudziem apkārtnes jauniešiem ceļa sagatavotājs uz kara skolām, lai šādā veidā trūcīgie, bet centīgie jaunieši tiktu uz augšu.” Pēc skolas beigšanas, kopā ar skolasbiedriem Mārci Kamolu, Robertu Dambīti u.c., gatavojās kā savvaļnieks iestāties armijā. 1898. gadā, 18 gadu vecumā, kā brīvprātīgais kopā ar skolasbiedru Jāni Balodi iestājies armijā, 110. Kamas kājnieku pulkā, kas atradās Kauņā.

Pēteris Silenieks 1899. gadā iestājās Viļņas junkurskolā un beidza to pēc diviem gadiem – 1901. gadā kā podpraporščiks (apakšvirsnieks Krievijas impērijas armijā). Pēc Viļņas kara skolas beigšanas tālāko karavīra pieredzi iegūst cara armijā Krievijā: dienējis 180. kājnieku pulkā, no 1902. gada janvāra – 179. kājnieku pulkā, no marta – 110. kājnieku pulkā. 1902. gadā iegūst podporučika pakāpi.

No 1904. gada Pēteris Silenieks ir virsnieks 281. kājnieku pulkā, no 1908. gada divīzijas štābā, vēlāk – 110. kājnieku pulkā. Poručiks (1906), štābkapteinis (1910), kapteinis (1915), apakšpulkvedis (1917. g. sept.).

Pirmā pasaules kara laikā – no 1914. gada jūlijā ieskaitīts 20. etapu bataljonā, bijis etapu komandants dažādās vietās Rietumu frontē. No 1916. gada rotas komandieris, 1917. gada augustā pārcelts uz 7. Sibīrijas etapu bataljonu Zaslavļā.

1918.gada janvārī atvaļināts, atgriezies Latvijā. Tūlīt pēc Latvijas proklamēšanas – 1918. gada 21. novembrī iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (pulkvedis-leitnants), bijis Aizsardzības ministrijas kancelejas priekšnieks. 1919. gada 16. janvārī slimības dēļ no Liepājas devies uz Vāciju, Latvijā atgriezies jūnijā. 25. jūnijā iecelts par Kurzemes komandantu inspektoru, jūlijā – par Armijas etapu un rajona komandantu priekšnieku. 1919. gada decembrī piešķirta pulkveža pakāpe. Pēteris Silenieks karavīra uniformu novilka tikai tad, kad Latvija bija brīva no ienaidnieka spēkiem un noslēgts miers.

1918.gada jūnijā atvaļināts, dzīvojis Trikātas pagasta Rušās, bet no 1925. gada Zemgalē – saimniekojis savā īpašumā Auru pagasta Ziņģos (agrāk Jelgavas apriņķī, vēlāk Dobeles rajonā), kādu laiku pārvaldījis arī novadnieka, ģenerāļa Jāņa Baloža saimniecību – Līvbērzes pagasta Baložus.

No 1936. gada bijis komandītsabiedrības “Sils-Pēteris Silenieks un biedri” vadītājs (likvidēta 03.06.1941.). Nodarbojies ar munīcijas tirdzniecību Latvijā, Čehoslovākijā un Spānijā.

1944.gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju, dzīvojis Augsburgas nometnē un nodevies savai iemīļotai nodarbei – biškopībai. No 1950. gada dzīvojis trimdā ASV Demionā, Aiovas štatā.

Miris 73 gadu vecumā 1953. gada 19. aprīlī Demoinā.

Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis III šķira; Krievijas Sv. Staņislava ordenis II un III (šķēpi pie ordeņa) šķira, Sv. Annas ordenis II, III (šķēpi pie ordeņa) un IV šķira.

Precējies ar Annu Ansoni, meita (1918-?); otrreiz precējies 1924. g. ar Alisi Brēdermani, dz. Uici (1890-1985, ASV).

Informāciju sagatavoja:

Trikātas pagasta novadpētniece Inga Boškina