Lauksaimniekam un sabiedriskajam darbiniekam Mārcim Mežītim - 140

Marcis Mezitis

22.novembrī (pēc vecā stila 10.) aprit 140 gadi, kopš dzimis lauksaimnieks un sabiedriskais darbinieks Mārcis Mežītis.

Dzimis 1879. gadā Trikātas pagasta “Kaupos” kā vecākais septiņu bērnu ģimenē. Tēvs Jānis Mežītis (1842-1928) – lauksaimnieks, māte Kristīne (1858-1938, dz. Kaupe). Dzimta “Kaupos” dzīvo jau vairākās paaudzēs.

Bērnības draugs, skolasbiedrs, arī kaimiņš ir vēlākais ģenerālis Jānis Balodis. Mārcis Mežītis mācījies Trikātas draudzes skolā.

Neilgi pēc draudzes skolas beigšanas sāk patstāvīgi vadīt “Kaupu” saimniecību. Īpašumā “Kaupus” viņš iegūst 1922. gadā, kad tēvs viņam saimniecību nodod dāvinājuma ceļā. Galvenā saimniecības nozare – lopkopība. Sākotnēji ganāmpulkā bijušas 10 govis, vēlāk to skaits pieaudzis līdz 25.

Jaunais saimnieks interesējies par dažādiem uzlabojumiem ražošanā, smeļoties zināšanas un idejas no grāmatām un laikrakstiem. 1905. gadā Mārcis Mežītis pasūtījis meliorācijas projektu 163 pūrvietām zemes un uzsāka pakāpenisku purva nosusināšanas darbus, kuram sekoja pļavu ierīkošana. Apkārtnē tas bijis kaut kas neparasts un bijušas dzirdamas valodas: “Ja Kaupis vēl līdz šim nav izputējis, tad nu gan viņš izputēs.”

Soli pa solim, cik to atļauj līdzekļi, no staignā purva top sausas, līdzenas pļavas, kuras, pateicoties spēcīgajam mēslojumam, dod daudz un labu sienu. Mārcim Mežītim paveras iespēja turēt vairāk piena lopu. “Krietnas pļavas un mākslīgās ganības ir manas saimniecības pamats,” savulaik skaidrojis Mārcis Mežītis. Ik gadus “Kaupu” saimniecībā paliek pāri siens un apkārtnē zināms, ja pavasarī nekur vairs nevar nopirkt sienu, tad droši vēl var braukt uz “Kaupiem”.

1921.gadā saimniecībā ierīkotas kultivētas ganības zemākos tīrumos, gar Abula upes malu, sējot ilggadīgu zāļu maisījumu. Ganības mēslotas ar kūtsmēsliem ik pa 3 gadiem, kā arī noklātas ar kartupeļu lakstiem un, ja atlikuši salmi, tad klāti arī tie. 1924. gadā “Kaupos” uzcelta moderna seklā lopu kūts (pirms tam bijušas dziļās kūtis), ierīkota skābbarības tvertne, kura kalpojusi pļavu un āboliņa atāla ieskābēšanai lopiem ziemas barošanai. Jau ilgāku laiku pirms tam saimniecībā mēģināts skābbarību sagatavot bedrēs. Šo paņēmienu Mārcis Mežītis atceras pirmo reizi pielietotu Markova saimniecībā Kauguru pagasta “Vagaļos”, kur to 1913. gadā izmēģinājis agronoms Kārlis Ulmanis. Ap to pašu laiku Kārlis Ulmanis bijis vairakkārt arī “Kaupos”, sniedzot norādījumus pļavu izkopšanā un ganāmpulka veidošanā.

“Kaupos” praktizē arī nederīgo, smilšaino zemju apmežošanu. Šo darbu Mārcis Mežītis veic sistemātiski, vairojot jaunaudžu platības.

No savu lauku ražas Mārcis Mežītis pārdod rudzus un kartupeļus nodod Trikātas spirta dedzinātavai, kas pieder Trikātas piensaimnieku sabiedrībai.

1930.gadā par izdarītajiem meliorācijas darbiem un zālāju kultivēšanu Zemkopības ministrija godalgojusi “Kaupu” saimniecību ar 350,00 latiem.

1938.gada vasarā “Kaupu” saimniecības ganības godalgotas ar pirmo godalgu un 200,00 latu naudas balvu.

Par nopelniem lopkopībā saimniecība 1933. gadā Valmierā apgabala izstādē godalgota ar I godalgu un tiesībām uz zelta medaļu un 1937. gadā Strenču rajona izstādē ar I godalgu.

Blakus saimniecības vadīšanas darbam, Mārcis Mežītis piedalās arī sabiedriskajos darbos. Viņš ir ilggadīgs Trikātas piensaimnieku sabiedrības valdes loceklis – kasieris, Trikātas sugas lopu audzētāju un A/S “Latvijas koks” valdes loceklis, bija Latvijas lauksaimniecības kameras kultūrtehniskās sekcijas priekšsēdētājs. Par nopelniem Latvijas labā 1928. gadā Mārcis Mežītis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

1939.gada preses izdevumā rakstīts, ka “Kaupu” saimniecība atrodas jaukā vietā uz Abula upes krasta. Saimnieks daudz darījis arī mājas apkārtnes labiekārtošanā, par ko liecina plašie liepu, bērzu un ozolu stādījumi. Ierīkots arī dīķis, ko izmanto karpu audzēšanai. Saimniecības ēkas labā stāvoklī. Izbūvēta atsevišķa strādnieku dzīvojamā ēka ar 2 dzīvokļiem, katrā 2 istabas un virtuve, augšstāvā atsevišķa istaba. Saimniecībā ir elektrība un ūdens piegāde ar elektromotoru.

1949.gada 25. martā Mārcis Mežītis kopā ar ģimeni izsūtīts uz Sibīriju. Latvijā atgriezies 1957. gada 18. septembrī, dzīvojis “Kaupos”.

Miris 1967.gada 24. jūnijā 88 gadu vecumā Trikātas pagasta “Jaunantuļos”, apglabāts Trikātas kapos.

1922.gadā precējies ar trikātieti Annu Paulīni Gaiss (1894-1966), dēls Jānis (1925-2010), meita Ārija (1936).

Informāciju sagatavoja:

Trikātas pagasta novadpētniece Inga Boškina