Skolotājam Dāvidam Jūlijam Ložem - 140

Dzimis 1879. gada 29. septembrī (pēc vecā stila 17. septembrī) Jaunbrenguļu pagasta Vecložās 10 bērnu ģimenē, tēvs Pēteris Lože (1851-1933) – lauksaimnieks, māte Minna (1854-1915, dz. Dauvarte), laulājušies 1877. gadā. Māsas, brāļi: Emma Marija (1878-?), Pēteris Voldemārs (1882-1925, skolotājs), Rūdolfs Eduards (1884-1985), Hugo Hermanis (1886-1926), Jānis Roberts (1888-1973), Pēteris (1889-1955), Emīls (1890-1985, ASV, skolotājs), Minna (1892-?), Anna (1894-1984), Olga (1897-?).

Dāvids Jūlijs Lože mācījies draudzes skolā kopā ar Jāni Balodi, Kārli Goperu, Eduardu Laimiņu, Pēteri Silenieku. Pēc draudzes skolas beigšanas iestājies Valkas skolotāju seminārā, kuru beidzis 1900. gadā un darbojies Nītaures draudzes skolā 5 gadus. Jaunais skolotājs Nītaurē aktīvi darbojies arī lauksaimniecības un biškopības biedrībās un vadījis vietējo jaukto kori, organizējis teātra izrādes.

Vēlāk pārgājis uz Katlakalna pagasta skolu pie Rīgas, kur darbojies 7 gadus, nodibinājis patērētāju biedrību, vadījis kori un paplašinājis mācību līdzekļus skolai. Katlakanā sagatavojies abitūrijai, ko izturējis pie Nikolaja ģimnāzijas Rīgā un iestājies Tērbatas universitātes fizikas-matemātikas fakultātē, reizē klausīdamies filozofijas kursu pie profesora Jēkaba Oša un latviešu valodu pie lektora Jēkaba Lautenbaha. Universitāti Dāvids Jūlijs Lože pabeidzis ar pirmās šķiras diplomu un darbojies par matemātikas un fizikas skolotāju Valmieras ģimnāzijā.

1919.gada Dāvids Jūlijs Lože pārgājis uz Rīgu un piedalījies Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijas nodibināšanā, kur darbojies par inspektoru un matemātikas skolotāju.

Otrā pasaules kara beigās ar ģimeni emigrējis uz Vāciju. Bijis Vircburgas latviešu ģimnāzijas direktors. Vircburgas nometnes ģimnāzija bija viena no lielākajām trimdā un to viņš vadījis 5 gadus līdz pat nometnes likvidācijai. 

Skolas darbā nostrādājis vairāk nekā 40 gadus. 

Miris 70 gadu vecumā 1950. gada 8. jūlijā Vircburgā Luitpolda slimnīcā Vācijā.  

Precējies ar Elzu (1879-1957, ASV), ir meita.

1948.gada izdevumā “Vircburgas Latviešu Vēstis” publicētas viņa skolnieka atmiņas: “Rokas uz muguras salicis, ar sirmu bārdu kā sidraba slotiņu zoda galā pa nometni pastaigājas cienīga izskata kungs, pa brīžam pavērdamies debesīs, it kā būtu gaidāms lietus vai negaiss. Bet tas viņam tikai tāpat aiz ieraduma, ilgus gadus esot draugos un domājot par zvaigznēm, jo, lūk, šis kungs ir ģimnāzijas direktors Jūlijs Lože un ilgus gadus skolniekiem mēģinājis iestāstīt, kas ir kosmogrāfija un trigonometrija. Bet, ja dažam labam no viņa kādreizējiem audzēkņiem tagad palicis galvā labi ja mazais reizes rēķins, tad tā gan nebūt nav viņa vaina, bet parastā jaunības vieglprātība, kas skaitļos reti kad grib saskatīt kaut ko pozitīvu.

Jūlijs Lože iet mierīgi un nosvērti. Pretī nāk jaunekļi ar plīvojošiem matu cekuliem un viņu sveicina. (..)

“Labdien, Ložes kungs!” es sveicienam paceļu platmali un sirmajam audzinātājam jautāju: “Direktora kungs, kā jums veicas ar trimdas ģimnāzistiem? Vai tiesa tām šur tur dzirdamajām balsīm, ka trimdas skolniekiem vairs neesot agrākās disciplīnas un morālās stājas?”

“Es tā nedomāju. Skolēni ir labi un centīgi, cik vien viņi šādos nenormālos apstākļos tādi var būt. Nerātņi ir bijuši vienmēr un visur, tāpat agrāk kā tagad. Nu jūs jau pats to tīri labi zināsit?” un direktors manī skatās laipni smaidīdams.”

Informāciju pēc preses materiāliem sagatavoja:

Trikātas pagasta novadpētniece Inga Boškina