Mūziķim Voldemāram Ķepītim - 115

VoldemarsKepitis

Voldemārs Ķepītis cēlies no Jankūkuru Ķepīšiem, kuri ir attāli radinieki komponista Jāņa Ķepīša dzimtai. Dzimis 1904. gada 26. septembrī (pēc vecā stila 15. septembrī) Trikātas pagasta Jaunkūkuros, tēvs Pēteris Ķepītis (1858-1934) – saimnieks, māte Marija (dzimusi Zebiņa, 1866-1964, mirusi ASV). Ģimenē māsa Berta (prec. Mežīts, 1907-2003, ASV).

Voldemāra tēvs ir dievticīgs un mazajam zēnam iepatīkas ērģeļu skaņas. Tēvs par 40 pūriem rudzu nopērk ērģeles, kuras spēlē mājas dievkalpojumos.

Tēvabrālis Dāvids Ķepītis (1852-1939) ir mūzikas skolotājs Valkā, Cimzes seminārā. Kad viņš ciemojas Jaunkūkuru mājās, ērģeļu spēlē tiek apmācīts arī mazais Voldemārs.

Zēna skolas gadi sākas Trikātas pagasta Kazruņģu pamatskolā. Skolotājam pieteikts, lai zēnu māca arī klavierspēlē, ko viņš arī dara un ir pārsteigts par zēna prasmi, spējām. Tālāko izglītību Voldemārs turpina Valmieras reālskolā.

Sācies 2. pasaules karš, mainās krievu un vācu valoda. Voldemārs no Valmieras pārceļas uz Rīgu, kur dzīvo tēva brāļa dēls, arī muzikāls cilvēks. Voldemāram rodas iespēja sevi muzikāli izglītot, kaut viņš mācās Rīgas reālskolā. Bet… Jaunkūkuru mājās vajadzīgs saimnieks. Un Voldemārs atgriežas Trikātas pagastā, lai saimniekotu.

Pēc 2. pasaules kara – 1949. gada 25. martā Voldemāra Ķepīša ģimeni izsūta uz Sibīriju, Tomskas apgabalu, Zirjanskas rajonā. Bet arī tur, tālu no Latvijas, ļoti skarbā vidē un laikā, atrodas cilvēki, kuriem nav sveša māksla un kuriem prieku dod viņa klavierspēle.

Pēc atbrīvošanass Voldemārs Ķepītis ar ģimeni atgriežas Latvijā, taču nav vairs ne inventāra, ne saimniecības, nav vairs ērģeļu. Jāsāk viss no jauna. Voldemārs sāk darba gaitas Valmieras gaļas kombinātā. Brīvajā laikā nodarbojas ar baznīcu ērģeļu atjaunošanu un spēlēšanu. Atjaunojis ērģeles Dikļu un Palsmanes baznīcā. Strādājot baznīcās pavadīta ne viena vien nakts. Viņam nav svešas arī Alojas un Smiltenes baznīcas ērģeles.

Kad Valmieras baznīcā strādāja Laimonis Liepnieks, Voldemārs Ķepītis it bieži ticis pie ērģelēm. Tad skanējis Bahs, Bēthovens, Šūberts…

95 gadu ilgajā mūžā Voldemārs Ķepītis bija dzīves gudrības pilns.

Miris 2000. gada 8. augustā, apglabāts Trikātas jaunajos kapos.

1935. gadā precējies ar Zelmu Matvejs (1904-?), dēli Jānis Adris (1937-2008), Raitis Vilis (1943).

Informāciju pēc preses materiāliem sagatavoja:

Trikātas pagasta novadpētniece Inga Boškina