Skolotājam Reinholdam Mednim - 155

Mednis foto

22. aprīlī aprit 155 gadi, kopš dzimis skolotājs Reinholds Mednis. Dzimis 1864. gadā Jaungulbenes pagasta Elderos (tolaik – Valkas apriņķī), tēvs Ādams Mednis, māte Anna. 1885. gadā beidzis Cēsu-Valkas skolotāju semināru, pēc tam skolotāja tiesības ieguvis kā eksterns Rīgas Katrīnas pilsētas skolas kursos. Pirmā darba vieta Reinholdam Mednim bija Aizkrauklē, kur viņš strādājis par palīgskolotāju no 1886. gada 13. oktobra līdz 1891. gada 15. augustam.

1898./99. mācību gada sākumā sācis strādāt par skolotāju Trikātas pagasta Abulskolā (Abula I pakāpes pamatskolā). Viņa darba gadi Trikātā iekrīt laikā, kad visā Latvijā virmo 1905. gada revolucionārie notikumi Tie skar arī Trikātu un šajos notikumos aktīvi iesaistās arī vietējās inteliģences pārstāvji – skolotāji. 1905. gada vasarā kapu svētkos Abulskolas skolotāji Reinholda Medņa vadīti vietējiem iedzīvotājiem izdalīja uzsaukumus, kas bija vērsti pret cara patvaldību un “pelēkajiem baroniem”.

Tāpat kā citos Latvijas novados arī Trikātas apvidū izraisījās īpatnēja revolucionārā cīņas forma, kas revolucionārās kustības vēsturē iegājusi ar nosaukumu “baznīcas demonstrācijas”. 1905. gada novembrī Trikātas baznīcā tika organizēts plašs mītiņš. Lai gan muižkungi un mācītājs iepriekš zemniekus un aktīvistus baidīja ar kazakiem un “melno sotņu”, baznīca mītiņa dienā bija pārpildīta ar darbaļaudīm. Mītiņā runāja dzejnieks Apsesdēls un Abulskolas skolotājs Reinholds Mednis, tā laikā izdalīja revolucionāru literatūru un dziesmas, kā arī ieročus. Vēlāk vairāki zemnieki par piedalīšanos mītiņā tika smagi nopērti.

1905. gada vasarā laukstrādnieki pieprasīja muižkungiem algas paaugstināšanu ražas novākšanas laikā, un to arī panāca. Šī paša gada vasarā un rudenī no Raunas atbraukušie revolucionāri vairākkārt izdemolēja Vecvāles valsts degvīna tirgotavu.

Saasinoties revolucionārajiem notikumiem, Trikātas muižkungi pameta savas muižas un kopā ar mācītāju Kārli Šillingu aizbēga no Trikātas. Viņi atgriezās tikai tad, kad Trikātā ieradās kazaki, kuri tika novietoti maiznīcas telpās un bijušajā Lipšukalna muižā.

Lai gan soda ekspedīcijai vēl nebija ziņu par kustības dalībniekiem, tā Trikātas pagastā ieradās 1905. gada 18. decembrī. Nedaudz vēlāk – 1906. gada janvāra pirmajās dienās soda ekspedīcija meklēja nošaušanai skolotājus Auniņu un Reinholdu Medni. Iemesls – par revolucionāru runu Trikātas baznīcā un cara bildes vazāšanu pa ceļu. Abi bija jau paspējuši aizbēgt. Vēlāk gan skolotājus apcietināja un Reinholds Mednis ticis ievietots Pleskavas cietumā, kur pavadījis 8 mēnešus. Mednim atņemtas arī skolotāja tiesības. Vēlāk tiesa viņu attaisnoja.

1906./07. mācību gada sākumā Reinholds Mednis atgriezies Abulskolā, kur strādāja līdz  5. decembrim.

Vēlāk Reinholds Mednis strādājis dažādus darbus Rīgā. Pēc cara gāšanas bijis skolotājs Jaungulbenes Kalna skolā. Vēlāk aizgājis pensijā, miris 75 gadu vecumā 1939. gada 27. augustā, apglabāts Tirzas Kancēnu kapos.

Bijusī skolniece Anna Damberga savās atmiņās rakstīja: “Skolotājs Reinholds Mednis mācīja latviešu valodu, ticības mācību, katķismu, krievu valodu, vācu valodu, bībeles mācību, rēķināšanu, rakstīšanu, dziedāšanu, ortogrāfiju, kaligrāfiju. Viņš bija ļoti stingrs, bet labs cilvēks. Vakaros skolēniem, kas nebija iemācījušies, lika mācīties, kamēr citi gulēja. Bieži vien bērni kopā ar skolotāju gāja pastaigās uz Strenču mežu.”

“Mans pirmais skolotājs Abulskolā bija Reinholds Mednis (piebaldzēns) – stingrs, prasīgs skolotājs. Par palaidnībām bija jāstāv klasē uz ielīnas (celiņa), tas ir, klasē starp soliem, kad citi starpbrīdī pastaigājās. Par neuzmanību stundās, klasē stāstot uzdevumu, skolotājs neuzkrītoši pienāca klāt un tā ieknieba auss ļipiņā, ka bija jāpalecas. Par sasmērētu burtnīcu vai citu ar rokām nepiedienīgu nodarījumu skolotājs saņēma pirkstus un ar lineālu pa pirkstu galiem uzlaida tā, ka otrreiz tādas blēņas tika aizmirstas. Par šo stingrību es savam pirmajam skolotājam līdz šai dienai esmu pateicīgs,” stāstīja bijušais skolnieks Pēteris Čakārnis.

Reinholds Mednis precējies ar dzejnieka Kārļa Skalbes māsu Līzi Skalbi (1871-1943). Viņiem bija divi bērni – Reinholds (1900-1966) un Herta (1901-1976).

Pie Reinholda Medņa Abulskolā viesojies un uzturējies viņa sievas brālis dzejnieks Kārlis Skalbe. Par vienu ciemošanās reizi rakstīts izdevumā “Austrālijas Latvietis”: “1906. gadā uz rudens pusi Kārlis Skalbe ar Zvārguļu Edvartu aizbrauc pie Kārļa māsas Lizetes Trikātas Abula skolā. Tur nodevības dēļ, naktī pa logu iebrūk miliči un Skalbi apcietina. Kad Lizete [K. Skalbes sieva] protestē, apcietina arī to. Pa ceļam miliči sarunājas, ka abus vajadzētu nošaut, tomēr pagaidām tos iemet cietumā. Kārli Skalbi un Lizeti izglābj Kārļa māsa, iedodot policistam zelta piecnieku.”

Foto: Reinholds Mednis ģimenes vidū 1908. gada augustā

Informāciju pēc preses materiāliem sagatavoja:

Trikātas pagasta novadpētniece Inga Boškina