Ārstam, gleznotājam un akvarelistam Raimondam Ginteram - 105

Ginters

30. oktobrī apritēja 105 gadi, kopš dzimis ārsts, gleznotājs, akvarelists Raimonds Ginters.

Vai ir daudz trikātieši, kuri atceras Trikātas slimnīcas galveno ārstu Raimondu Ginteru? Zināmā mērā tas ir intriģējoši – noskaidrot, cik daudz no cilvēka sabiedrība saglabā nākotnei, atmiņai. Īsumā Raimonda Gintera biogrāfiju var raksturot šādiem faktiem:

Dzimis 1913. gada 30. oktobrī Jelgavas apriņķa Kalnciema pagasta “Upmaļos” trīs bērnu ģimenē, tēvs Alfrēds Ginters (1881–1950) – ķieģeļrūpnieks, ievērojams sabiedrisks darbinieks, māte Līna (1883–1950) – pianiste.

Pats Raimonds Ginters par sevi teicis: “Es esmu zemgalietis caur un caur, simtprocentīgs. Esmu uzaudzis pašā Lielupes malā, Kalnciemā. No otrā stāva logiem, kur man bija istaba, es varēju redzēt Lielupē zivis peldam.”

Pēc Jelgavas ģimnāzijas beigšanas viņš mēģināja iestāties Medicīnas akadēmijā. Divus gadus neveiksmīgi. Tad gāja strādāt mežā, pelnīja naudu, līdz trešajā gadā uzņēmība vainagojās panākumiem.

Raimonds Ginters specializējās ķirurģijā. Pirmā prakse jau bija kaujas laukā 1943. gadā kopā ar vācu leģionu, vēlāk tā turpinājās izsūtījumā aiz polārā loka.

Atgriezies dzimtenē, mākslinieks 20 gadus nostrādāja dažādu Latvijas rajonu slimnīcās: Siguldā (1953–56) Mazsalacā (1956–60), VEF slimnīcā Rīgā (1961–63), Neretā (1963–66) un Trikātā (slimnīcas galvenais ārsts, 1966–1969).

Līdztekus ķirurga darbam pašmācības ceļā attīstīja savu prasmi akvareļglezniecībā. Pievērsties mākslai pamudināja abi vecākie brāļi Jānis un Alfrēds, kas bija studējuši arhitektūru un apguvuši glezniecības pamatus Vilhelma Purvīša meistardarbnīcā.

1955. gada Siguldas novada pašdarbnieku gleznu izstādē piecus Gintera akvareļus atlasa republikāniskajai izstādei. Sekoja strauji panākumi, pastāvīga līdzdalība profesionāļu izstādēs.

Lūk, kā Ginters raksturoja savu radošo procesu: “Ainavā es nekad negleznoju kādu zināmu vietu, bet tā man palīdz atklāt noteiktu dvēseles stāvokli, kādu izjūtu. Akvareli mīlu tādēļ, ka akvareļtehnikas īsais gleznošanas laiks pilnīgi atbilst manam raksturam. Es nevaru sēsties pie viena un tā paša akvareļa trīs un četras reizes, jo tad tā man ir cita izjūta.” Arī Trikātas novada leģendām apvītajās ainavās Raimonds Ginters smēlis jaunas un jaunas ieceres. Daudzas no tām varēja ieraudzīt realizētas meistara darbos viņa personālajā izstādē 1968. gadā.

Gintera darbi izstādīti Amerikā, Igaunijā, Krievijā, Polijā, Kazahijā, Ungārijā, Vācijā, Bulgārijā, Sīrijā, Austrijā, Indijā.

Miris Rīgā 1998. gada 9. jūlijā.

Interesants ir nostāsts, ko glabā kāda trikātiešu ģimene: jaunā māmiņa, gaidīdama savu jaunāko meitu, bieži lūkojusies Gintera akvareļos un jūsmojusi par to krāsu kontrastiem. Jaunākajai meitai augot atklājies, ka viņai ir talants zīmēšanā un māte atcerējusies, ka “tas no Gintera”.

Cits nostāsts – zināmos dzīves posmos ārsts Raimonds Ginters savus akvareļus par nieka naudu pārdevis apkārtnes iedzīvotājiem. Nākamajā rītā gājis tos atpirkt, tiesa gan – par lielāku summu… Kas zina, varbūt vēl šodien kāda trikātieša mājās atrodams Gintera darbs. Viens akvarelis bija palicis bijušās latviešu valodas skolotājas Elvīras Penezes dzīvoklī. Šobrīd tas ir vienīgais zināmais autora darbs, kas atrodas Trikātā.

Informāciju no avotiem sagatavoja:

Trikātas pagasta novadpētniece Inga Boškina