Profesoram, ģeodēzistam Jānim Balodim - 140

BalodisJanis geodezists profesors

10. oktobrī (pēc vecā stila 28. septembrī) 140. gadskārta apritēs profesoram, ģeodēzistam Jānim Balodim – ģenerāļa Jāņa Baloža brālēnam. Jānim Balodim šūpulis kārts 1878. gadā Trikātas pagasta Vēžniekos, tēvs Jānis Balodis (1839-1913) – lauksaimnieks, māte Liene (1852-1936, dz. Danielsone). Jānim bija jaunāks brālītis, kurš mira 3 mēnešu vecumā.

Jānis Balodis mācījies Trikātas draudzes skolā, kur mācījušies daudzi trikātieši, vēlāk Latvijā ievērojami militārie un sabiedriskie darbinieki. No 1895. līdz 1898. gadam izglītību turpina Pleskavas mērskolā. Ģeodēzijas inženiera diplomu ieguvis 1908. gadā Konstantīna Ģeodēzijas un kartogrāfijas institūtā Maskavā.

Akmolinas apgabalā vadījis mērniecības un triangulācijas darbus. Omskas tehnikumā – praktiskos darbus vismazāko kvadratu metodē.

Latvijā darbojies no 1921. gada – Zemkopības Ministrijas mērniecības daļas vecākais inženieris.

No 1923. gada Latvijas Universitātes mācībspēks – lektors, privātdocents, docents un vecākais docents pie ģeodēzija skatedras. No 1937. gada profesors un katedras vadītājs kartogrāfijā un zemes ierīcībā.

Inženierzinātņu doktora grādu Jānis Balodis ieguva Latvijas Universitātē 1937. gada 11. maijā, ievēlēts par profesoru inženierzinātņu fakultātē.

Kara beigās Jānis Balodis ar ģimeni emigrēja uz Vāciju. Pēc kara Jānis Balodis strādāja Vācijā Potsdamas Ģeodēzijas institūtā (1944-45), bija Baltijas Universitātes ģeodēzijas katedras vadītājs, profesors (1946-49). 1950. gadā izceļoja uz Jaunskotiju Kanādā, kur dzīvoja kā pensionārs. Kanādā arī mirst gandrīz 100 gadu vecumā – 1978. gada 4. maijā.

Apbalvojumi: Atzinības krusts (1939).

Precējies ar Emīliju Mariju Bērziņu, dēls Aleksandrs Hugo (1915, Omskā – ?).

Informāciju un fotogrāfiju no novadpētniecības materiāliem sagatavoja:

Trikātas pagasta novadpētniece Inga Boškina