Skolotājam un kordiriģentam Daumantam Vītolam - 110

vesture

20. oktobrī apritēja 110 gadi, kopš dzimis skolotājs, kordiriģents Daumants Vītols. Dzimis 1907. gadā Vitrupes pagasta (agrāk Ķirbižu) pamatskolā, kur tēvs Fricis Vītols bijis skolas vadītājs, pārzinis; māte Hermīne (dzim. Caka), māsas Austra un Zelma.

Jau sešu gadu vecumā Daumants sācis skolas gaitas tēva vadītajā skolā. To pabeidzis, vienu gadu mācījies Limbažu valsts vidusskolā un 1922. gada rudenī iestājies Rīgas skolotāju institūtā, ko pabeidzis 1926. gadā. Rīgas skolotāju institūtā, ko vada profesors Ludis Bērziņš, bijis augsts mācību līmenis ar izcilu pedagogu personālu, īpašu uzmanību veltot muzikālajai audzināšanai, koru vadoņu sagatavošanai nesen nodibinātās Latvijas celšanai un veidošanai, kas šajā mācību iestādē bija enerģiskā, zinīgā diriģenta, teorētiķa, mūzikas vēsturnieka, vēlāk konservatorijas profesora Jēkaba Vītoliņa ziņā.

Jau 1925. gadā institūtā Daumants Vītols vadījis vīru dubultkvartetu. Tā ir īpaša atzinība un reizē arī „diplomdarbs", ko Jēkabs Vītoliņš piešķir izraudzītajiem absolventiem: skolas noslēguma koncertam sagatavot un novadīt dziesmu ap 200 balsu lielo institūta kori. Daumantam tā bija Emīla Dārziņa dziesma “Sapņu tālumā”. Skolotāja diplomu saņēmis ar īpašu ierakstu: ieteicams kā dziedāšanas skolotājs un koravadonis. Pēc skolotāju institūta absolvēšanas, Daumantam Vītols muzikālo izglītību papildinājis vēl Rīgas 1. mūzikas institūtā (teorijā, kompozīcija un klavieru spēlē), kur viņa skolotājs bija arī komponists Jānis Ivanovs.

Pirmā skolotāja darba vieta Daumantam Vītolam bija Valmieras apriņķa Umurgas pamatskolā (1926-1927). Viņa ziņā nonācis arī Umurgas Dziedāšanas biedrības koris, kam bija savs karogs, dibināts 1869. gadā, bagāts senām tradīcijām, augstu muzikālo līmeni, piedalījies visos Dziesmu svētkos kopš pirmajiem, kas notika 1873.gadā. Daumantam Vītolam bijis jānokalpo arī obligātais karadienests Latvijas armijā. Atgriezies no tā viņš darbojies par skolotāju Valmieras apriņķa Katvaru pamatskolā (1929-1934).

1934. gada maijā Daumants Vītols nodibinājis ģimenes dzīvi ar Umurgas lauksaimniecības skolas skolotāju Irmu Brunaldi. Abi raudzījās pēc darba vietas Rīgā, kas sekmējies tikai Daumantam tā paša gada rudenī, uzņemoties skolas pārziņa pienākumus Rīgas centrālcietumā (1934-1936). Tautskolu direktora aicināts, 1936. gada rudenī pieņēmis skolas pārziņa darbu Valkas apriņķa Trikātas pagasta pamatskolā (1936-1941), kur arī sievai paveras darba iespējas. Daumants Vītols vadījis arī Trikātas ev.-lut. draudzes jaukto kori, ar kuru IX Vispārējos Dziesmu svētkos Rīgā koru sacensībā, lauku koru nozarē, iegūst trešo vietu (Rīgas Latviešu biedrības sudraba kausu).

1941. gadā Vītolu ģimene pārceļas uz Salacgrīvas (Valmieras apriņķī) pilsētas skolu, strādājis par tās pārzini un vadījis arī Salacgrīvas jaukto kori, līdz 1944. gada septembrim. Oktobrī devies bēgļu gaitās uz Vāciju. 1944. gada vasarā Rīgas apgabaltiesā šķirta laulība ar Irmu Brunaldi, kura ar dēlu Alvi palikusi Latvijā. Daumants Vītols nonāk Bernsenes bēgļu nometnē, Ziemeļvācijā, kur atsācis darbu ar 70 balsu jaukto kori. 1946. gada 30. jūnijā, kopā ar Ed. Ramatu un R. Zuiku, bijis Ziemeļvācijā, Gēstachtā pie Hamburgas (Saules nometnē), Elbas novada latviešu I Dziesmu svētku virsdiriģents. Pēc tam drīz sākās bēgļu nometņu tukšošanās, latvieši bezcerīgi izklīduši vēl vairāk. 1947. gadā Daumants Vītols pārcēlies uz Angliju un dzīvojis Bradfordā līdz 1955. gadam. Noorganizējis jaukto kori “Līgo” un vīru dubultkvartetu, bijis Anglijas latviešu I (Londonā, 1949), Otro (Lesterā, 1950) un IV (Mančesterā, 1954) Dziesmu dienu virsdiriģents. Dienišķo maizi pelnījis audumrūpniecībā.

1951. gada septembrī salaulājies ar Elvīru Kalniņu. Ģimene sakuplo ar dēliem Andreju un Jāni. Anglijas latviešiem grūti samierināties ar piedāvāto darbu un dzīves apstākļiem un drīz vien, kam iespējams, sākuši meklēt ceļus, kā pārcelties uz kādu citu zemi. Vītolu ģimene 1955. gadā devās uz Monreālu Kanādā. Daumants Vītols dabūjis darbu elektrības nozarē un tūlīt nodibinājis arī vīru kori “Junda”, ko vadījis 25 gadus (1955-1980). Koncertējis Kanādā, Amerikā, kopīgi ar citiem koriem piedalījies Dziesmu svētkos. Mūzikas lauka kopšana, koru vadīšanas prieks visās mūža gaitās, bijusi Daumanta Vītola neatņemama dzīves daļa. Blakus tam darbojies arī par ērģelnieku ev.-lut. draudzēs: Liepupē (Latvijā), Bradfordā, Montreālā.

Korvadoņa zizlis vizējis viņa rokā ar panākumiem 55 gadus (1925-1980). Abi dēli un viņu ģimenes iet tēva pēdās un kopj latviešu koru tradīcijas. Daumanta Vītola mūža pavediens pārtrūkst 1986. gada 11. novembrī. Viņš pārpelnots, pelnu urna apbedīta Montreālas Mount Royal kapsētā, blakus dēlam Jānim.

Informāciju sagatavoja:

Trikātas pagasta novadpētniece Inga Boškina