Kareivim un Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Jānim Jūlijam Rozenbergam - 135

JJRozenbergs135

Šogad pieciem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem jubilejas: 10. februārī Kārlim Voldemāram Lācītim apritēja 120 gadi, 11. februārī Kārlim Beikmanim – 130 gadi, 25. maijā Jānim Bormanim – 120 gadi.

15. oktobrī aprit 135 gadi, kopš dzimis kareivis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Jūlijs Rozenbergs (1882-1920).

Dzimis 1882. gadā Lipškalna (Trikātas pagastā) “Upītēs” četru bērnu ģimenē, tēvs Kārlis, māte Kristīne.

Mācījies Trikātas pagastskolā. Krievu armijā iesaukts 1904. gadā, dienējis 13. ulānu Vladimiras pulkā. 1909. gadā atgriezies Valmierā. 1914. gadā armijā iesaukts atkārtoti, ieskaitīts 1. leibgvardes artilērijas brigādē Petrogradā. Piedalījies kaujās. 1917. gada rudenī slimības dēļ atvaļināts. 1919. gada sākumā mobilizēts Sarkanajā armijā kā amatnieks sedlinieku darbnīcā, pārbēdzis pie “Zaļās” armijas.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 10. jūnijā, piedalījies kaujās pret landesvēru, kā arī citās Cēsu kājnieku pulka cīņās.

1919. gada 22. jūnijā pie Jaunraunas mūsējo atkāpšanās laikā Jānis Rozenbergs kopā ar sešiem kareivjiem piesedzis pārējos, noturējies pozīcijās, ļaudams mūsējiem bez zaudējumiem atiet jaunās pozīcijās. Ticis viegli ievainots.

Atvaļināts 1920. gada 12. janvārī, dzīvojis Valmierā, bijis sedlinieks. Miris 1966. gada 8. februārī, apglabāts Valmierā.

Apbalvojumi: Lāčplēša Kara ordenis Nr. 1526 (1922); Jura medaļa; medaļa “Par centību”.

Informāciju sagatavoja:

Trikātas pagasta novadpētniece Inga Boškina