Mūrmuižas Tautas universitātes sezona ir atklāta!

Rutentals MTUfoto2

“Es gribu būt kā ozols mūsu nama priekšā: ar saknēm tas stipri turas zemē, bet zarus stiepj pretī saulei, un, kas vakaram saule, tas cilvēkam daile un zināšanas” Zenta Mauriņa. Mūrmuižas Tautas universitāte (MTU) no savas pastāvēšanas pirmajiem mirkļiem līdz pat šim laikam tiecas sniegt zināšanas un paplašināt mūsu redzes loku. Tradicionāli universitātes darba sezona sākas mācību gada sākumā – oktobra pirmajā sestdienā.

Arī šogad MTU mācību gads tika atklāts 5. oktobrī ar stāstu par savdabīgo, klusi mirdzošo, zvaigzni pie Latvijas kultūras debesīm – Ansi Rūtentālu. Mums šeit – laukos daudzi par Rūtentālu nav dzirdējuši, savukārt citiem, raugoties fotogrāfijās un video ierakstos, atnāk atklāsme, ka bija gan redzēts un dzirdēts, bet atmiņā saglabājusies vien atblāzma. Tas tāpēc, ka Rūtentāls strādāja Rīgā un nebija oficiālo padomju kultūras struktūru atzīts, bet, neskatoties uz to, viņš iedvesmoja radošai darbībai bezgala daudz jaunu cilvēku.

Undīne Adamaite 4.oktobra “Sestdienā” raksta: “Anša Rūtentāla “labvēlīgās dalīšanās gaismas aplī” vilšus vai nevilšus ir iekļuvuši ļoti daudzi. Caur “kustoņu” skolu apmēram 20 gadu laikā ir izgājuši apmēram 600 cilvēku, bet arī viņa skolnieki dalījās tālāk ar saviem draugiem un domubiedriem.” Viņš ienāca arī MTU zālē ar Gunas Bīriņas izjusto stāstījumu. Taču jāatzīst, ka Anša klātbūtne caur Gundegas Lapiņas personību, mūsu vidū ir katru dienu. Daudziem tas bija pārsteigums ieraudzīt Laimoņa Stīpnieka foto darbos, kuros iemūžināta A.Rūtentāla kustību teātra hronika, Gundegas atveidotos tēlus.

gundega MTUfoto1

Pāragri mūžībā aizgājušais Ansis Rūtentāls dzimis 1949. gada 28. maijā. Māte mūziķe, jau no bērnības, iemācīja zēnam mūziku ne vien klausīties, bet arī dzirdēt, izjust un izdzīvot. Šī šūpulī ieliktā spēja mums ir devusi dižu personību – Ansi Rūtentālu – mīmu, režisoru, kustību pedagogu, sava Kustību teātra izveidotāju.

Šogad māksliniekam būtu 70, taču likteņa lēmums to aizsauca 51 gada vecumā, atstājot aiz sevis dziļas pēdas gan latviešu teātra mākslā, gan kino, gan topošo aktieru izpratnē par savu ķermeni kā instrumentu domas izteikšanai, kas stiprāks kā vārds.

Lai mēs nepazaudētos šodienas materiālistiskajā, noplicinātajā pasaulē, ir ārkārtīgi svarīgi dot savam garam veldzi kultūrā, vēsturē, dabā. Tāds bija arī MTU dibinātāja Paula Pētersona mērķis, jo viņš nešaubīgi ticēja, ka latviešiem ir tieksme uz izglītību, pat vairāk – alkaina vajadzība izglītot sevi, uzzināt, saprast. Nevajag bīties apmeklēt MTU nodarbības! Tā nav skola, kur dusmīgs skolotājs liks rakstīt kontroldarbu un svērs un mērīs skolēna necilās zināšanas, bet gan iespēja ieraudzīt, cik bagāti esam! Lai arī turpmāk Gundegai Lapiņai nerimstoša enerģija veidot Tautas universitātes pasākumus!

Informāciju no avotiem sagatavoja:

Trikātas amatierteātra TATs režisore Ilze Dauvarte