Pabeigti ērģeļu restaurācijas darbi

ergeles 150gadi

Trikātas baznīcas vēsturiskā mūzikas instrumenta restaurāciju 2017. gadā veica ērģeļu eksperts Mikus Dzenītis. Ieguldot valsts budžeta līdzekļus no valsts nozīmes kultūras pieminekļu izpētes, restaurācijas un glābšanas programmas EUR 4000 un privātpersonas ziedotus EUR 700, ir panākts tāds ērģeļu skanējums, kādu to dievkalpojumos pirms 150 gadiem dzirdēja mūsu senči.

 

Tagad ērģeļvējš jeb gaiss no plēšām atkal precīzi tiek vadīts uz visām 717 stabulēm, lai tās katra īstajā brīdī kārtīgi sāktu savu toni. Restaurācijas laikā pēc stabuļu izņemšanas varēja piekļūt visiem vējlādēs esošiem ventiļiem, notīrīt koroziju no daudzajām stieplītēm un cilpiņām, kā arī pārklāt metāla daļas ar aizsargājošu sastāvu. Priecē, ka šajā darbu posmā neatklājās nekādi nepatīkami pārsteigumi. Vējlādes ir darba kārtībā un uzticami kalpos turpmāk vēl ilgi.

Grūtāk restauratoriem gāja ar ērģeļu stabulēm. Pavisam Trikātas ērģelēs ir 717 skanošas stabules, no kurām baznīcēni redz tikai 30. Jāpiebilst, ka basa jeb pedāļreģistru stabules, pēc skaita 75, šajā restaurācijas darba posmā vispār neaiztika. Visas pārējās stabules tika izceltas, attīrītas no putekļu kārtas un tām novērsti lielāki vai mazāki defekti.

Novērtējot koka stabules, secināts, ka tās stipri cietušas no mitruma, senākos laikos iespējams pat no jumta tecēšanas. Ievērojams skaits stabuļu savulaik remontētas naglojot un nelielas plaisas pārlīmējot ar papīra sloksnēm. Ja šādas salāpītas stabules skanējums bija labs, tad nekas netika mainīts un arī turpmāk kā liecība no pagātnes (iespējams pat no 19. gadsimta) paliek naglas un papīrs. Pārējās stabules un to detaļas salīmēja no jauna atbilstoši vēsturisko instrumentu restaurācijā pieņemtai praksei.

Metāla stabules, kas darinātas no ērģeļmetāla (svins + alva) vai cinka stabules, ir daudz labākā stāvoklī. Arī tās visas ir iztīrītas, iztaisnotas. Fasādes stabules apzināti netika pulētas, jo vēsturiskiem instrumentiem to nedrīkst darīt. Interesanti, ka stabuļu restaurācijas noslēgumā, pēc to galu taisnošanas, izdevās noskaidrot ērģeļu oriģinālo skaņojumu, kas laika gaitā bija zaudēts.

Trikātas ērģeļu savdabīgā temperācija nu ir apstiprināta liecība! Mūzikas vēstures pētniekiem tā parāda, kā savus būvētos instrumentus skaņojis izcilais Rīgas vācu ērģeļbūvētājs Augusts Martins (1808-1891). Atkāpes no vispārpieņemtās izlīdzinātās temperācijas nav pārāk lielas, tomēr pietiekamas, lai Trikātas ērģeļu skaņas raksturs ātri paliktu atmiņā visiem, kas to kaut reizi ir dzirdējuši.

Nākamajos gados restaurācijas darbi būtu jāturpina pie basa skaņu lielajām stabulēm un pedāļklaviatūras. Lai varētu turpināt ērģeļu restaurāciju, plānots iesniegt projekta pieteikumu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai.

Paldies ziedotājiem, Trikātas evaņģēliski luteriskai draudzei un Beverīnas novadam par ieguldījumu kultūras mantojuma vērtību saglabāšanā!

Fotogrāfiju autors: Mikus Dzenītis

Rakstu sagatavoja: ērģelnieks Ivars Lūsis

  

Vairāk fotogrāfijas, kas parāda ērģeļu restaurācijas procesā konstatētos defektus un paveikto darbu, apskatāmas Trikātas vēstures mājaslapā www.trikatasvesture.beverina.lv.