Tuvojoties Ziemassvētkiem…

Advente sveces

Ar pirmo adventi 29.novembra svētdienā, iezīmējas Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Četras svētdienas pirms Ziemassvētkiem mēs dēvējam par Advents svētdienām un katrai no tām par godu Advents vainagā aizdedzam vienu svecīti. Vārds „advents” nāk no latīņu valodas, tulkojumā tas nozīmē „atnākšana” vai „nākšana”.

Adventes vainagā tiek dedzinātas četras sveces, pa vienai katras gaidīšanas nedēļas svētdienā. Pirmā svece simbolizē cerību, otrā svece-aicinājumu uz attīrīšanos, trešā svece – prieku, bet ceturtā – mīlestību.

Advents laika būtisks simbols ir vainags jeb aplis, kas apzīmē mūžību un vienotību, gaismas uzvaru pār tumsu. To veido no mūžzaļiem priežu vai egļu zariem, kas simbolizē cerību un mūžīgo dzīvību. Ar šodienas iespējām un piedāvājumu, katram ir iespēja izgatavot un iegādāties sev vēlamo vainagu.

Ziemas saulgrieži

Šiem svētkiem ir vairāki nosaukumi – visbiežāk Ziemassvētki, bet dažreiz tos dēvē par Bluķa vakaru – pēc bluķa vilkšanas paražas. Ziemas saulgriežos, kas parasti tiek svinēti 20. vai 21. decembrī, – pēc kalendāra sākas astronomiskā ziema, bet būtībā dabā tas ir jau gandrīz ziemas vidus. Ziemas saulgrieži ir brīdis, kad nakts ir visgarākā un saule atkal sāk savu ceļu kalnā. Šis ir ziemas tumšais laiks, kad saule ir redzama ļoti īsu brītiņu, tādēļ visās dziesmās un rotaļās tiek daudzināta gaisma. Ziemas saulgrieži ir veltīti tam, lai palīdzētu saulei pagriezties uz gaismas pusi. 

Ziemas saulgriežu populārākā tradīcija ir bluķa vilkšana. Tā simbolizē sevis stiprināšanu, attīrot sētu, māju, pilsētu, valsti, zemi no vecā, savu laiku nokalpojušā un sliktām domām. Bluķī mēs savācam visu, no kā gribam emocionāli tikt vaļā, lai pēc tam to sadedzinātu un atbrīvotos, tādējādi sagatavojoties visam jaunajam.

Ziemas saulgriežos iet arī ķekatās. Katrs uztaisa kāda dzīvnieka vai tēla masku un var iejusties citā tēlā, pārtapt. Atšķirībā no Halovīna, ko jaunieši labprāt pieņem un kas ir jautri svētki ar nevis taisītām, bet pirktām maskām, Ziemas saulgriežos ir svarīgi, ka cilvēks masku taisa pats, dodas gājienā un izbauda pārtapšanas procesu.

Tad nu svētku jautrība var sākties – masku gājiens, spēles, dziesmas, rotaļas, bluķa vilkšana un zīlēšana!

Informāciju no avotiem sagatavoja:

Kultūras centra vadītāja Agija Roķe