Patriotiski ir izskanējuši XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki

1 beverinas novads ELEKTRUMvardti gajiens2018jul1

Ir noslēgušies vieni no skaistākajiem un patriotiskākajiem svētkiem Latvijas simtgadē – XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki. Tajos Beverīnas novadu pārstāvēja četri deju kolektīvi (jauniešu un vidējās paaudzes) – VPDK “Dzieti”, JDK “Trinītis”, VPDK “Mūri”, VPDK “Abuls” un jauktais koris “Trikāta”.

Atskatoties uz svētku nedēļu, Rīgā notika dažādi pasākumi ne tikai deju kolektīviem un koriem, bet arī ārzemju un mūsmāju folkloras kopām, ārzemju latviešu deju kopām un orķestriem, teātriem un dziesminiekiem, kapelām un lietišķās mākslas studijām, vokālajiem ansambļiem un amatniekiem, mazāktautību kolektīviem, senioru un koklētāju ansambļiem.

Šogad svētki iesākās ar dalībnieku gājienu no Brīvības pieminekļa līdz Skonto stadionam, kurā katrs novads un pilsēta pa priekšu nesa Latvijas valsts karogu un savu simboliku. Tikai pēc tam sekoja katra pašdarbības kolektīva simbolika. Tā kā mūsu novadam ir karogs, tad arī tas tika nests šajā gājienā.

Lai deju kolektīvi un koris tiktu uz svētkiem, šī gada pavasarī notika koru un deju kolektīvu skates, kurās piedalījās novada pašdarbnieki. Aprīļa mēnesī notika Valmieras deju apriņķa repertuāra pārbaudes skate, kurā piedalījās un augstāko pakāpi ieguva Brenguļu pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dzieti”. Viņi ieguva iespēju būt vieni no dalībniekiem ne tikai deju lieluzvedumā “Māras zeme”, bet arī XVI Deju svētku otrajā programmā “Vēl simts gadu dejai”. Tā norisinājās Arēna Rīga, kur divos koncertos tika izdejotas ne tikai “zelta fonda” dejas un godināti deju vecmeistari, bet arī pēdējo gadu laikā radītās deju horeogrāfijas, kuras ir iemīļojuši un savos repertuāros iekļāvuši deju kolektīvi visā Latvijā.

Pirms deju lieluzveduma “Māras zeme” koncertiem, novada deju kolektīvi trīs dienas pavadīja atjaunotajā Daugavas stadionā, lai kopā ar Latvijas deju kolektīvu virsvadītājiem veidotu deju lieluzvedumu un skatītājiem radītu skaistu koncertu. Par godu šiem svētkiem stadionam tika veikta rekonstrukcija un uzbūvētas jaunas sānu tribīnes, tā palielinot skatītāju vietu skaitu vienā pasākumā.

2018. gada deju lieluzvedumam “Māras zeme” notika trīs koncerti, kur vairāk nekā 18 tūkstoši visu paaudžu dejotāju izdejoja mūsu tautas vēstures nozīmīgākos brīžus no pirmsākumiem līdz šodienai, no baltu cilšu sanākšanas Daugavas krastos un laika, kad pirmoreiz minēts sarkanbaltsarkanais karogs, līdz Latvijas Republikas simtgades svinībām. Caur laukumā izveidoto ornamentu, mūziku, enerģiju, ritmu un krāsu četros nosacīti izveidotos tautas vēstures posmos tika iezīmēta tautas dejas un dziesmas ciešā saikne ar cilvēka mūža ritumu un viņa laiku, bet katras daļas centrā īpašā aranžējumā bija sadzirdami arī Dziesmu svētku repertuāra motīvi. Uzvedumā skanēja grupu „Iļgi”, „Auļi” mūzika, kā arī Jura Kulakova mūzika Kristapa Krievkalna aranžējumā un latviešu tautas mūzika Jura Vaivoda aranžējumā.

XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku noslēguma dienā notika koncerts Mežaparkā, kur piedalījās Trikātas pagasta jauktais koris “Trikāta”. Tā ieceres pamatā ir iziešana pa Zvaigžņu ceļu caur vairākiem likteņa, vēstures, paaudžu un dabas lokiem un krustcelēm, lai beigās pa Piena Ceļu atgrieztos mājās… Katrā no koncerta lokiem (daļām) tika ietvertas laika griežu liktenīgās dziesmas, latviešu profesionālās kormūzikas spilgtākie darbi. Noslēguma koncerts pārgāja “Sadziedāšanās naktī”, skatītājiem pievienojot arī savas balsis, un turpinājās līdz pat rīta gaismai.

Mežaparkā pirmo reizi, kopkora pavadījumā, dziesmu “Manai dzimtenei” izdejoja Latvijas labākie deju kolektīvi ar Alfrēda Spuras dejas horeogrāfiju, kas tika radīta 1973.gadā, bet to VII Deju svētku noslēguma koncertā aizliedza dejot (par dejas vēsturi – http://ieej.lv/5fgNQ). Jāatzīst, ka šīs dejas pirmuzvedums tomēr notika deju lieluzveduma “Māras zeme” ģenerālmēģinājumā ar fonogrammas ierakstu.

Svētki ir noslēgušies, bet tie mūsu pašdarbniekiem atmiņās paliks ar pozitīvām un patriotiskām emocijām, kas radās, veidojot šos svētkos kopā ar pārējiem tūkstošiem dalībnieku. Katri Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētku koncerti ne tikai Daugavas stadionā un Mežaparka lielajā estrādē, bet arī citur, ir kā atskaites punkts pašdarbības kolektīviem. Šī piecgade pēc svētkiem būs nozīmīga kolektīviem, lai gatavotos jau nākamajiem svētkiem, kas notiks 2023.gadā!

1 Dzieti 2018DzSv gajiens Trinitis Muri 2018DzSv gajiens ABULS jauniterpi DzSv 1jul2018 Riga  jauktaiskoris DZSV gajiens2018
VPDK "Dzieti" JDK "Trinītis" un VPDK "Mūri" VPDK "Abuls" Jauktais koris "Trikāta"

Lai pelnīta atpūta svētku dalībniekiem, bet jau rudens sezonā Beverīnas novada pašdarbības kolektīvi

gaidīs esošos un jaunos dalībniekus!

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku deju lieluzvedumu “Māras zeme” iespējams noskatīties šeit: https://ej.uz/5txf

Svētku noslēguma koncertu “Zvaigžņu ceļā”, kas norisinājās Mežaparka estrādē, iespējams aplūkot šeit: https://ej.uz/tv1v .

Fotogrāfijas no Beverīnas novada pašdarbības kolektīvu

2018.gada jūlija fotoarhīviem un www.dziesmusvetki.lv

Informāciju no avota (www.dziesmusvetki.lv) sagatavoja:

Sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Melngārša