Janvāris – barikāžu atceres mēnesis

barikades2020 foto

Šogad barikāžu atceres pasākumam aprit 29 gadi. Tieši tik daudzus gadus atpakaļ, Trešās atmodas laikā jeb tautā dēvētu arī par Dziesmoto revolūcijas laiku (1986-1991) norisinājās viens no pēdējiem nozīmīgajiem un lielajiem notikumiem ceļā uz Baltijas valstu neatkarību Latvijā – barikāžu laiks.

Pēc politiskajām norisēm Lietuvā, 1991.gada 13. janvārī, kad padomju desantu vienības ieņēma Lietuvas parlamentu, radio, televīziju un citus stratēģiski svarīgākos objektus, atklājot uguni pret civilajiem iedzīvotājiem un iebraucot pūlī ar tanku, kā arī nogalinot vairākus cilvēku un teju pie simta ievainojot. Šis notikums bija pretspars latviešiem, lai Latviešu Tautas frontes vadītāji Dainis Īvāns un Romualds Ražuks Latvijas Radio aicinātu cilvēkus pulcēties Doma laukumā, lai paustu atbalstu lietuviešiem un parādītu cilvēku iekšējo varonību cīņā par neatkarību, demonstrējot latviešu gatavību padomju varas šķēršļiem.

Laiks ir mainījies, bet atmiņas un sajūtas paliek. Liktenīgā janvāra nedēļā no 13. līdz 20.janvārim vairāki simti cilvēku ar nevardarbīgu pretošanos panāca PSRS vadības spēku atkāpšanos, demokrātijai uzvarot, kur līdz ar turpmākām politiskām norisēm latvieši atguva savu un savas valsts neatkarību un brīvību.

Mēs esam brīvi un par mūsu cēlsirdīgumu un vienotību 1991.gada norisēs, runāja aiz robežām un okeāniem. Latvietis ir spēcīgs, tādēļ caur atceres pasākumiem nodosim kripatiņu dvēseliskuma, cieņas un spēka, par mums un mūsu tautai svarīgām lietām un norisēm.

Janvāra mēnesī, pieminot barikāžu atceres laiku un tā notikumus kā Latvijā, tā Baltijā, tika organizēti atceres dienai veltīti pasākumi arī Beverīnas novadā.

19.janvārī, Trikātas kultūras nama zālē tika demonstrēta filma “Dvēseļu putenis”. Filma ir vēsturiska kara drāma pēc strēlnieka Aleksandra Grīna romāna motīviem, kas ved 100 gadus senā pagātnē. Sešpadsmitgadīgais Artūrs dodas strēlniekos un kopā ar draugiem cīnās par brīvību – pat tad, kad neviens nezina, kurā pusē tā meklējama. Saviļņojošais stāsts ļauj skatītājam pieaugt kopā ar Artūru un jaundibināto Latvijas valsti, vērojot dzīvi ierakumos zēna acīm, pašaizliedzīgi stājoties pretī ienaidniekam, meklējot īstu mīlestību un mācoties novērtēt brīvības cenu.

Filmas vēsturiskais sižets skatītājos bija ieviesis klusumu, dziļas un tālas pārdomas un nesteidzīgu noskaņojumu lēnām sarunām.

Toties 20. janvārī, Brenguļu sākumskolas zālē tika demonstrēta dokumentālā filma “Tēvu barikādes”.

Kā stāsta dokumentālās filmas “Tēvu barikādes” režisors Zigurds Vidiņš: “Cilvēka mūžā parasti nav daudz notikumu, kas radikāli izmaina viņa dzīvi. Man 1991. gada barikādes ir viens no šādiem notikumiem. Pirms divdesmit gadiem burtiski nedēļas laikā mainījās mana uztvere par Latviju, Latvijas iedzīvotājiem un, savā ziņā, pašam par sevi. Piecdesmit tūkstoši cilvēku spēja sanākt kopā uz barikādēm un aizstāvēt sapni - sapni par Latvijas neatkarību, neskatoties uz jebkādiem ārējiem, uzspiestiem apstākļiem. Šajā filmā es mēģināju apskatīt, kas tieši šajā nedēļā notika un kā šī nedēļa ir izmainījusi barikāžu dalībnieku un manu dzīvi.”

Filmas apraksts vēsta par septiņiem stāstiem par 1991.gada barikādēm Rīgā un to atskaņām mūsdienās. Divdesmit gadi ir piemērots attālums laikā, no kura iespējams ieskatīties kādā pagātnes notikumā un mēģināt saprast to, kas agrāk varbūt nemaz nebija izprotams.

Šī bija ļoti patiesa filma, kas caur stāstiem un filmas uzņemtajiem kadriem, lika vēlreiz saprast, cik nopietni un smagi mūsu tautai ir nākusi brīvība ceļā uz neatkarīgu valsti visos trijos atmodas laikos.

Katrā no pasākuma vietām tika iekurti piemiņas ugunskuri, lai pieminētu 1991. gada janvāra barikāžu laika norises.

Lai mūsu valsts vēstures notikumi ir tie, kas mūs visus vieno šodien. Neatkarīgi no vecuma, te jauni vai veci, - mēs esam mūsu vēstures nesēji!

Fotogrāfijas autore: Marija Melngārša

Informāciju no avotiem sagatavoja:

Kultūras centra vadītaja Agija Roķe