Iznes mani caur mūžiem

P3169309

16. marts. Leģionāru piemiņas diena. Pelēka, lietaina pēcpusdiena, bet Trikātas “Depo” logos deg gaisma, jo tiek gaidīti trikātieši un citi ļaudis, kuriem svarīgas dzimtu saknes, gan arī tie, kuri vēlas uzzināt kaut ko vairāk par mūsu pagātni un Latvijas armijas ģenerāli, latviešu strēlnieku virsnieku, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri Kārli Gopperu, cilvēku, kurš bija patiess savas valsts, savas tautas un skautisma patriots, kurš visu savu mūžu un darbu atdeva tiem. Kaut arī Kārlis Goppers nav bijis leģionārs, taču viņa un daudzu citu latviešu liktenis ir pamats mūsu vīriem pievienoties leģionāriem, lai cīnītos pret lielinieku varu un padomju okupāciju.

Telpā iedegts kamīns, skan latviešu dziesmas, uz palodzes smaržo pirmie pavasara sniegpulksteņi. Mājīgi, silti. Jau pirms pasākuma tā vadītāja Ilze Dauvarte spējusi radīt emocionālu noskaņu, jo pie sienas plašais Gopperu dzimtas koks, vitrīnā viņa sarakstītās grāmatas par strēlnieku vēsturi, par notikumiem Pirmā pasaules kara laikā, militāro audzināšanu, iespēja arī izlasīt garu garo ģenerāļa apbalvojumu sarakstu, kā arī papētīt Gopperu dzimtas koku. Priekšplānā pie sienas vairāki ģimenes foto un skautu cepure. Un mūs visus vēro ģipsī izliets ģenerāļa portrets. Saruna sākas, iepazīstot ģenerāļa dzimtas saknes. Ar fotogrāfiju palīdzību izsekojam ģimenei, kurā dzimis Kārlis. Dzimtās mājas atrodas Plāņu pagasta „Maskatos”, bet pirmo izglītību ieguvis Trikātas draudzes skolā.

Uz šo pasākumu ieradusies K. Goppera brāļa Augusta mazmeita Lelde Paula un līdzi viņai mazmazmeitiņa. Leldes stāstījums par vectēvu ir ļoti saistošs. Palicis atmiņā, kā tajā tālajā laikā padsmitgadnieks, zemnieks tik droši izvēlējies doties uz tālo Krieviju, Ufu mācīties par dārznieku. Iegūtās zināšanas, ko mācījies, strādājot pie muižkunga,  vēlāk, paklausot tēva aicinājumam atgriezties, licis lietā “Maskatos”.  Mīlestība pret mūziku un skaistumu, kas nāk līdzi kā latviskā dzīves dziņa ir ieaudzināta arī meitās, mazmeitās un mazmazmeitiņā, kura arī mums nospēlēja skaistus skaņdarbus uz klavierēm.

I. Dauvarte ar bagāto informācijas klāstu deva mums iespēju izstaigāt visus K. Goppera karavīra, komandiera, virsnieka un beigu beigās- ģenerāļa ceļus. Tas sācies ar pirmajām 1. pasaules kara dienām Rietumu frontē un turpinās Latviešu strēlnieku pulkos gan Tīreļpurvā, gan Ložmetējkalnā, gan aizstāvot Rīgu, tā līdz Maskavai, kur darbojies pretlielinieciskajā pagrīdē. Un tad garais atpakaļceļš uz mājām pāri visai plašajai Krievijai un apkārt puspasaulei.

I.Dauvarte stāstot izcēla viņa vienkāršo, taisnīgo, stingro, noteikto bet sirsnīgo izturēšanos pret pakļautajiem karavīriem, apbrīnojamās vadoņa spējas un varonīgo garu. Pēc kara beigām tieši Kārlis Goppers bija viens no tiem cilvēkiem, kuri ziedojuši milzum daudz laika un darba, lai Latvijas Skautu kustība ar patiesu lepnumu varētu skatīties uz savas organizācijas darbību.

Ģenerāli K. Gopperu 1940. gadā apcietināja padomju varas pārstāvji, drīz vien notiesāja uz nāvi un divas čekista šautās lodes pakausī izdzēsa viņa dzīvību. 1941. gada 25. martā viņš iesviests bedrē Ulbrokas silā pie Rīgas kopā ar vēl 23 citiem lieliniekiem, nevēlamiem “elementiem”.

K. Goppera sirds apglabāta Trikātas kapos. Ar sirdi mājās pēc grūtas, smagas armijas cilvēka dzīves, kuram svarīga bija mūsu zemes un tautas brīvība.

Pasākumu kuplināja Trikātas pagasta koris diriģenta Ērika Deruma vadībā. Skanēja daudz skaistu, aizkustinošu latviešu dziesmu.

Šajā pēcpusdienā godinājām ģenerāli K. Gopperu. Manuprāt, atceroties mēs izceļam no pagātnes to, kas devis ieguldījumu mūsu tagadnei- brīvai Latvijai. Un tas ir mūsu pienākums pieminēt un godināt savus karavīrus, kuri cīnījās par savu zemi un mūsu šodienu.

Paldies un visu cieņu K. Goppera dzimtas turpinātājiem, pētniekiem, viņa piemiņas glabātājiem!

Īpašs paldies I. Dauvartei par ieguldīto darbu, sagatavojot šo pēcpusdienu!

Mēs varam būt lepni, ka mūsu novads Latvijai ir devis ne vienu vien ģenerāli!

Vairāk fotogrāfijas no pasākuma: https://ej.uz/xwwi

Fotogrāfijas autore: Sarmīte Kanšniece

Rakstu sagatavoja:

Trikātas pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Maruta Ģingule