Senioru ekskursija uz Raunu

Katru gadu kaugurieši dodas ceļojumā pa Latviju, lai iepazītos ar kādu vēl neredzētu, bet skaistu vietu. Pēdējos gados esam apskatījuši Ventspili un Liepāju, bet šogad nolēmām doties tepat uz Raunu.

Sākām ar Veidenbauma muzeju dzimtajām mājām “Kalāči”. Šī saimniecība senāk skaitījusies, ka atrodas Mūrmuižas pagastā. Veidenbauma vecāki nenāk no trūcīgajiem zemniekiem, ja jau tēvs apsaimniekoja vairāk kā 100 zemes. Pagalmā esošie dižozoli mūs visus apbūra. Jāsaka, ka ar dižozoliem sastapāmies vairākās vietās Raunā. Tas man lika domāt par cilvēkiem, kas mīl dabu un cenšas tās skaistumu saglabāt.

Ar Veidenbauma dzeju mēs visi jau skolā esam iepazīstināti, bet to, ka tā ir publicēta tikai pēc viņa nāves, uzzināju apmeklējot “Kalāčus”. Daudz jaunu faktu dzirdējām par dzejnieka ģimeni un viņa paša dzīvi. Skaista bija tur redzētā gleznu un fotogrāfiju izstāde.

Tālāk mūsu ceļš veda uz “Latvijas ķiploku”. Degustējām tā ražojumus, klausījāmies interesantu stāstījumu par ķiploku audzēšanu un to izmantošanu. Varējām iegādāties arī uzņēmuma ražojumus. Pirmo reizi mūžā nogaršoju ķiploku konfektes ar dažādām garšām, piemēram, aveņu, zemeņu, citrona un ingvera. Uzzinājām, ka arī ķiploku ziediņus un kātiņus var izmantot.

Pasakaini skaists bija Raunas Staburags, unikāls pēcledus laikmeta dabas objekts – avotu veidots saldūdens kaļķiežu atsegums. Nepilnus četrus metrus augsts, kas tagad, pēc Daugavas Staburaga appludināšanas, ir vienīgais Latvijā. Interesanti, ka Staburags nekļūst mazāks, bet gan lēnām aug. Krauja, pa kuru mums bija jākāpj lejā un pēc tam augšā, lai nokļūtu pie Staburaga, ir apmēram 35 metrus augsta. Koku ieskauta šī vieta ir varena, to iecienījuši arī jaunlaulātie.

Apskatījām Kārļa Zemdega veidoto Brīvdabas pieminekli, kas atklāts 1933.gadā. Tas pauž ideju par šķēpa pārvēršanos koklē. Redzējām Raunas viduslaiku pilsdrupas ar skatu torni. Skaistā apskate mijās ar derīgā nogaršošanu un apskati. Bijām “Latnature” dārzeņu čipšu ražotnē. Tie ražoti no dabīgiem, veselīgiem produktiem. Čipši top dārzeņus kaltējot 45 °C, tos iepriekš apstrādā ar dažādām pikantām mērcītēm. Viss process ir roku darbs, bez konservantiem un cukuriem. Mēs, protams, degustējām un iegādājāmies šos veselīgos produktus.

Tanīsa kalnu, kuru no 6.gadsimta (pirms mūsu ēras) līdz 14.gadsimta sākumam apdzīvoja somugri, vēlāk – 7.gadsimtā to ieņēma latgaļi. 13.gadsimta Livonijas Indriķa hronikā tā minēta kā Tālavas valdnieka Tālivalža Beverīnas pils. Seno pilskalnu pētnieks Brastiņš domā, ka tā varētu būt Satekles pils, kurā valdīja seno latgaļu valdnieks Rūsiņš.

Raunas evaņģēliski luteriskā baznīca ir būvēta 13.gadsimtā, bet vairākkārt posotīta un pārbūvēta. Virs baznīcas rietumu un dienvidu ieejas ir redzami divi cilņi – “Ādams un Ieva” un “Kristus pie krusta”, kas veidoti no 13. līdz 16.gadsimtam. Baznīca ir vērtīga gan ar savu senumu, gan ar to, ka tajā strādājis akadēmiski izglītotais latviešu izcelsmes mācītājs Jānis Reiters.

Bijām arī SIA “Siera ražotnē”, kur ražo krāsainos makaronus, mājas nūdeles ar burkāniem un dillēm. Makaroniem bez kviešu miltiem pievienotas olas, burkāni, bietes, sierāboliņš, tomāti un, protams, sāls ar ūdeni. Tepat siers tiek ražots ar dažādām piedevām, arī ar sierāboliņu. Grūti visu atcerēties, tas jāredz un jābauda pašiem!

Pēdējā pieturā “Raunas māls” redzējām kā tiek sagatavots māls, lai to varētu tirgot un no tā gatavot māla traukus, kas bija ļoti skaisti. Skaistums bija apkārt ražotnei. Redzējām tik daudz neredzētu augu, izkoptu apkārtni gar dīķi ar ūdensrozēm. Gandrīz sagruvusi ēka bija pārvērsta skaistumā, kuru grūti aizmirst. Lai tajā ilgāk uzsturētos, mēs sarīkojām pikniku. Kopā pasēdēšana bija jauka. Visa ekskursija bija skaists piedzīvojums, kuru atcerēties. Paldies visiem tiem, kas palīdzēja ar transportu, ar kopā vākšanu. Dievs dod spēku vēl daudzus gadus tā apceļot mūsu skaisto Latviju!

Mūrmuižas iedzīvotāja un ekskursijas dalībniece

Zaiga Muižniece