Top Beverīnas novada pašvaldības integrētās attīstības programmas 2019.-2024. gadam

Dutka no drona1

2018.gada 30. augustā tika pieņemts domes lēmums par pašvaldības Attīstības programmas 2019.-2024. gadam izstrādes uzsākšanu, kam par pamatu bija iepriekšējās programmas darbības termiņa beigas.

Laikā no 26. septembra līdz 10. oktobrim norisinājās deviņas darba grupas – sešas tematiskās, jeb sektorālās, kurās piedalījās pašvaldības darbinieki, uzņēmēji, nevalstisko organizāciju (NVO) un iniciatīvu grupu, kultūras, mākslas, sporta, tūrisma, izglītības un jauniešu, veselības aprūpes un sociālā dienesta pārstāvji un trīs teritoriālās darba grupas, pa vienai katrā pagastā. Katrā darba grupā tika izvērtēta Beverīnas novada kopējā, kā arī katra pagasta esošā situācija un sniegti priekšlikumi novada tālākai attīstībai.

Darba grupu sniegto priekšlikumu rezultātā tika sagatavotas Beverīnas novada vidējā termiņa attīstības prioritātes un rīcību virzieni, kā arī gatavota SVID analīze. Kā novada stiprās puses tika atzīmētas izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis ar Valmieras, kā reģionālā centra tuvumu, bagātā kultūrvēsture un dabas pievilcība, attīstītā lauksaimniecība, izglītības iespējas tuvu dzīvesvietai, kultūras pasākumu daudzpusība un iespēja iesaistīties pašdarbībā, sakārtoti ceļi un labs ceļu tīklojums un kompakta neliela atbalstoša pašvaldība tuvu iedzīvotājam.

Kā vājās puses novadā tika minētas darba vietu un dzīvojamā fonda trūkums, vienaldzīgā cilvēku, t.sk., jauniešu attieksme pret dabu, apkārtni, novada attīstības procesiem, inovatīvu ideju trūkums, alkohola lietošana, iedzīvotāju skaita samazināšanās, privātīpašumā esošu objektu nesakoptība, pieeja publiskiem ūdeņiem, peldvietas, pilsētu tuvums, kā konkurence izglītībai un darbaspēka resursiem, kā arī nekoordinēts NVO darbs.

Kā iespējas mūsu novadā ir definētas pasākumi iedzīvotāju piesaistei novadam – dzīvojamā fonda apzināšana un paplašināšana, nosacījumu veidošana jaunu apbūves teritoriju izveidei, dārzkopības kooperatīvu apdzīvotības veicināšana, novada, kā dzīvošanai piemērotākās vietas, popularizēšana, nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstīšana – tādas, kas sakņojas uzņēmēju dzīvesveidā (amatniecība, mājražošana), attālinātais darbs, dabas un teritorijas resursu izmantošana tūrisma un kultūrvides attīstīšanai, sadarbība ar apkārtējiem novadiem, jaunu maršrutu radīšana, jaunu pakalpojumu radīšana (sabiedriskā ēdināšana, sociālie pakalpojumi,izmitināšana, pirts), sporta un kultūras infrastruktūras izmantošana pasākumu dažādošanai, specifisku pasākumu piedāvāšana, kas ieinteresētu arī apkārtējo novadu un Valmieras iedzīvotājus, teritorijas mārketinga daudzpusīga izmantošana novada atpazīstamībai, viesu un investīciju piesaistei.

Cilvēkus uztrauc arī ārējie draudi – iedzīvotāju skaita samazināšanās valstī un pārcelšanās uz lielajām pilsētām un ārvalstīm, kvalificēta darbaspēka trūkums, neskaidra valsts reģionālā vīzija un neprognozējamas attiecīgās likumdošanas izmaiņas, kas neņem vērā vietējās attīstības vajadzības, jaunas pašvaldību teritoriālās reformas draudi, nodokļu sloga un normatīvo aktu lielais apmērs un tā izmaiņu neprognozējamība, birokrātijas pieaugums un kontrolējošo institūciju represīvā attieksme pret uzņēmējiem un pašvaldību, lielo uzņēmumu (Latvenergo, Latvijas valsts meži) monopolistiskā attieksme un noteikumu diktēšana, vairāku nozīmīgu Eiropas Savienības (ES) fondu nepieejamība pēc 2020. gada, jaunas ekonomiskās krīzes iespējamība.

“Attīstības programmas 2019.-2024.gadam” izstrādes ietvaros tiek veikti dažādi sabiedrības līdzdalības pasākumi. Laikā no oktobra līdz gada beigām norisinājās iedzīvotāju aptauja. Atbildes varēja sniegt kā papīra formā, tā arī anketu aizpildīt internetā. Aptaujas termiņš tika pagarināts un pašvaldība piesaistīja anketētājus, jo aktivitāte bija zema. Kopā aptaujā piedalījās 163 respondenti, no tiem tiešsaistē anketas aizpildīja 55. Aptaujā vienlīdz bija pārstāvēti visi pagasti, aktīvāki bija Trikātas iedzīvotāji, kuri aizpildīja 60 anketas, Kauguros anketas aizpildīja 52, bet Brenguļos – 51 respondents. Lielākā daļa respondentu bija vecumā no 26 līdz 60 gadiem, kas sastādīja 65,6% no aptaujas dalībniekiem. Aktīva respondentu grupa (50 cilvēki) bija arī vecumā virs 60 gadiem. Visneaktīvākie bija jaunieši vecumā no 15 līdz 25 gadiem, kuri aptaujā piedalījās tikai 6.

Par prioritārajām jomām (virzieniem), ko Beverīnas  novadā vajadzētu attīstīt turpmākos 6 gados, ir šādas – iedzīvotāji vēlās attīstīt dažādas jomas, visvairāk atbilžu ir par uzņēmējdarbības un darbavietu radīšanu, tūrisma attīstību, iespējām iedzīvotāju skaita palielināšanai, arī izmantojot Valmieras tuvumu. Jautāti par nepieciešamību uzlabot infrastruktūru, galvenā vērība ir tikusi pievērsta ceļiem un ielām un to apgaismojumam, kā arī satiksmes drošības pasākumiem uz ceļiem, it īpaši par gājēju drošu nokļūšanu uz Trikātas pamatskolu. Par konkrētiem infrastruktūras objektiem, kuru izbūve būtu nepieciešama līdz 2024.gadam, liels skaits respondentu atzīmējuši veloceliņu nepieciešamību novadā, it sevišķi Valmieras, Brenguļu, Kauguru un Mūrmuižas savstarpējai savienošanai.

Aptaujas dalībnieki vēlās novadā vairāk redzēt rekreācijas vietas un aktīvās atpūtas objektus, uzlabot apgaismojumu, vides sakoptību, it sevišķi novada ūdenstilpēs, kā arī iespējas būvēt mājokļus. Attiecībā uz problēmām, respondenti saskata darba vietu un uzņēmumu trūkumu, iedzīvotāju skaita samazināšanos un dzīvojamā fonda problēmas – dzīvojamo ēku, dzīvokļu nepietiekamība jaunām ģimenēm, nepieciešamība ceļu stāvokļa uzlabošanai. Vairākās atbildēs kā problēma izskan saiknes trūkums starp pašvaldību un iedzīvotājiem.

Paralēli iedzīvotāju aptaujai notika arī novada uzņēmēju aptauja un kaimiņu pašvaldību un sadarbības partneru aptauja. Aptaujā piedalījās 30 uzņēmēji un 48 kaimiņu pašvaldību un sadarbības partneru respondenti.

Beverīnas novads ārējiem respondentiem vispirms asociējas ar leģendām apvīto Beverīnas pili, novada kultūrvēsturi, pilskalniem un Brenguļu alu, kā arī ar Valmieras pilsētai pieguļošu teritoriju ar pārsvarā attīstītu lauksaimniecību un lielu daudzumu dārzkopības kooperatīvu. Par trīs novada uzņēmējdarbības virzieniem, kuri varētu veidot ekonomisko profilu atzīti amatniecība un mājražošana, lauksaimniecība un tūrisms. Biežāk pieminēta arī pārtikas ražošana.

Novada uzņēmēji pārstāvēja atšķirīgas nozares un teritoriāli bija pārstāvēti visi novada pagasti. Pie problēmām par infrastruktūru, kas nepieciešama uzņēmuma attīstībai, bet nav pieejama, atzīmēts zemes platību, ēku un telpu piedāvājums, kā arī industriālo platību trūkums. Vairākās atbildēs atzīmēti arī autoceļi. Par to, kādam būtu jābūt pašvaldības atbalstam uzņēmējdarbības attīstībai, vairākās atbildēs minēts finansiālais atbalsts un līdzfinansējums projektos. Uzņēmēji uzskata arī, ka jāstiprina dialogs starp uzņēmējiem un pašvaldību, jāuzlabo pašvaldības pārvaldes darbu, jāizveido vienota datu bāze par iznomājamiem un nopērkamiem īpašumiem novada teritorijā un jāpopularizē novads, lai piesaistītu jaunus augsti kvalificētus iedzīvotājus izvēlēties novadu par savas ģimenes mājām. Viedokļos par novada kopējo ekonomisko profilu kā trīs nozīmīgākie minēti tūrisms, lauksaimniecība un pārtikas ražošana. Kā ceturtais virziens minēta amatniecība un mājražošana.

Aptauju rezultātos sniegtais redzējums un racionālie priekšlikumi tiks analizēti un iegūtā informācija izmantota “Beverīnas novada pašvaldības integrētās attīstības programmas 2019.-2024. gadam” izstrādei, novada sekmīgai un saskaņotai attīstībai un turpmākajam pašvaldības darbam.

Jautājumam, kādu novadu vēlamies redzēt 2024.gadā, dažas atbildes:

  • · „Tīru, sakoptu, kurā dzīvotu apmierināti, godīgi, smaidīgi cilvēki, kas atbildīgi veiktu savu darbu, par ko saņemtu adekvātu samaksu.”
  • · „Sakopts novads, vēl joprojām sastāv no trīs pagastiem un robežas nav mainījušās.”
  • · „Kaut Beverīnas novads būtu tā vieta, kur gribētos dzīvot un strādāt ikvienam Latvijas iedzīvotājam!”

Turpmāk tiek paredzēta “Attīstības programmas 2019.-2024. gadam” pirmās redakcijas sabiedriskās apspriešanas procedūras organizēšana. Vēlamies pateikties ikvienam Beverīnas novada iedzīvotājam, uzņēmējam un sadarbības partneriem par līdzdarbošanos un iedzīvotājus arī turpmāk aicinām būt aktīviem šī dokumenta izstrādes procesā!

Fotogrāfijas autors: Didzis Punāns

Informācija apkopoja un sagatavoja publicēšanai:

Attīstības programmas 2019-2024 izstrādātāja Cilda Purgale