Izstrādāta VIA Hanseatica tūrisma un transporta koridora attīstības vīzija 2030. gadam

VIA Hanseatica turisma un transporta

Projekta Baltic Loop ietvaros tika izstrādāta maršruta VIA Hanseatica tūrisma un transporta koridora  attīstības vīzija 2030. gadam. Pētījumam ir divas daļas – esošās situācijas analīze un stratēģiskais ietvars.

Esošās situācijas analīze ietver pētījuma izstrādei būtiskāko plānošanas dokumentu un normatīvu apkopojumu, pasažieru plūsmu analīzi, infrastruktūras stāvokļa un pakalpojumu kvalitātes novērtējumu, iesaistīto pušu intervēšanas laikā iegūto būtiskāko informāciju , kā arī stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīzi.

Stratēģiskajā daļā definēta attīstības vīzija, kas ir sekojoša: "VIA Hanseatica tūrisma koridors ir savienojošā stīga starp populārākajiem galamērķiem – Rīgu, Gaujas Nacionālo parku un Tartu - , kurā nodrošinātas plašas, ērtas, efektīvas un videi saudzības mobilitātes iespējas." Tāpat dokumenta stratēģiskajā daļā definēti mērķi, prioritātes un tām atbilstošās rīcības, kas visas tika izvirzītas kopā ar nozares spēlētājiem diskusijās un viedokļu apmaiņās.

Aicinām iepazīties tuvāk ar dokumentiem:

>> Esošās situācijas analīze

>> Stratēģiskā daļa

>> Kopsavilkums angļu valodā

>> Infografika latviešu valodā

>> Infografika angļu valodā

Starptautisks transporta eksperts ESPON EGTC direktors Wiktor Szydarowski, PhD, pētījuma izstrādes ietvaros dalījās viedoklī: "Vidzeme ir ļoti neskarta un jauka vide ar daudzām vērtīgām dabas un kultūras mantojuma teritorijām. VIA Hanseatica tūrisma maršruta pamatā ir dažādu vērtību sasaistīšana starp pilsētām un gar galvenajām transporta asīm. Gan vietējiem, gan ārvalstu tūristiem šeit tiek piedāvāts daudzveidīgs un izsmalcināts tūrisma pakalpojums. Maršrutā būtu nepieciešams arī nodrošināt kvalitatīvus savienojumus ar sabiedrisko transportu, bet ne vienmēr ar biežiem savienojumiem, nerunājot par ātrgaitas līnijām, jo tas ir utopiski. Tāpēc jādomā par VIA Hanseatica zīmola maiņu, un Vidzemei būtu jāskatās uz lietām, kas to atšķirtu no citām tūrisma teritorijām Eiropā, – tātad nestandarta vilcieniem, nestandarta idejām attīstībai."

VIA Hanseatica un tam piegulošā teritorija ir nozīmīgs tūrisma attīstības koridors, taču viens no tā pilna potenciāla sasniegšanas limitējošajiem faktoriem ir transporta pakalpojumu pieejamība un kvalitāte. Gan vietējiem, gan ārzemju tūristiem, meklējot alternatīvu pārvietošanās veidu personīgajam autotransportam, nākas saskarties ar piedāvāto transporta risinājumu sadrumstalotību, digitāli pieejamās informācijas trūkumu, kā arī sabiedriskā transporta kursēšanas laiku nesalāgotību, kas kavē ērtu pārvietošanos starp vairākiem tūrisma objektiem transporta koridora tuvumā. Arī izvēloties personīgo autotransportu, tūristi saskaras ar dažādiem šķēršļiem, piemēram, infrastruktūras kvalitāti (autoceļu stāvoklis, norāžu trūkums).

Tūrisma maršruta VIA Hanseatica attīstības vīzijas izstrāde skatāma kontekstā ar hierarhiski augstāk stāvošo spēkā esošo Vidzemes plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentu Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam.

Mobilitātes pakalpojumu un infrastruktūras pieejamība ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem tūrisma maršruta VIA Hanseatica attīstībai. Kopējā satiksmes plūsma tiks padarīta efektīvāka, uzlabojot transporta infrastruktūru, sabiedriskā transporta pakalpojumus, savienojumus, sniedzot iespējas izmantot dažādus transporta veidus pirmajam / pēdējam kilometram un ieviešot jaunas mobilitātes iespējas VIA Hanseatica ietekmes areālā.

VIA Hanseatica (www.viahanseatica.info)  ir vēsturiski sens tūrisma maršruts, kas savieno Igauniju, Latviju un Krieviju. Šā maršruta pamatā ir transporta un tirdzniecības maršruts, ko veido vēsturiskie tirdzniecības ceļi no Sanktpēterburgas caur Tartu uz Rīgu.  Pētījuma tvērums ir tūrisma maršruta VIA Hanseatica daļa, kas ietilpst Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā.

Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020.gadam projekta "Baltic Loop" mērķis ir aktualizēt un uzlabot transporta plūsmas Austrumu – Rietumu virzienā Baltijas jūras reģiona centrālajā daļā, radot atbilstošus risinājumus pasažieru un kravu transporta kustības uzlabošanai un dažādu pārvadājumu veidu savietojamībai. To īsteno partneri no četrām valstīm – Somijas, Zviedrijas, Igaunijas un Latvijas. Latvijā projekta partneri ir Vidzemes plānošanas reģions, Rīgas plānošanas reģions un Ventspils Augsto tehnoloģiju parks. www.balticloop.eu / www.vidzeme.lv , PROJEKTI.

Jautājumiem: Inese Jēgere, projekta Baltic Loop vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, (Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.);

Kristīne Malnača, projekta Baltic Loop eksperte Vidzemes plānošanas reģionā (Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.).

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja

Vidzemes plānošanas reģionā, (Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.).