Kauguru pagastā, pie Sapas dzirnavām, tiks atzīmēti ”Baltijas ceļa – 30”

Baltijascelas 30 23aug2019 majaslapa

1989.gada 23. augustā plkst. 19.00, aptuveni 2 miljoni cilvēku, sadevušies rokās, vismaz 15 minūtes veidoja apmēram 600 km (pēc citiem datiem 595 km) garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas (Tallinu, Rīgu un Viļņu). Šī demonstrācija tika sarīkota, lai pievērstu pasaules uzmanību vēsturiskajiem faktiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis.

Baltijas ceļš notika tieši 50 gadus pēc Molotova–Ribentropa pakta parakstīšanas, kas notika 1939. gada 23. augustā, kad PSRS un Vācija sadalīja ietekmes sfēras Eiropas austrumu un ziemeļu daļā. Tas ir vēsturisks fakts!

Igaunijas Tautas frontes līdera Edgara Savisāra ideju par šādu protesta akciju pirmo reizi apsprieda 1989.gada 15. jūlijā Baltijas Padomes sanāksmē Pērnavā, bet vienošanos par akcijas organizēšanu parakstīja nākamajā Baltijas Padomes sanāksmē Cēsīs 12. augustā. Bija vairs atlikušas vienpadsmit dienas līdz 23. augustam. Un mēs to paveicām! Mēs, divi miljoni cilvēki, sadevāmies rokās no Tallinas (caur Rīgu) līdz Viļņai – precīzi plkst. 19:00 bijām vienoti un vienlaicīgi 600 kilometru garā ķēde nostājāmies ceļu vidū. Tā aptuveni 15 minūtes stāvējām goda sardzē par savu taisnību, tiesībām un brīvību.

Arī tagadējā Beverīnas novadā ceļa posmā Valmiera-Cēsis ķēde bija cieša. Lielajās pilsētās cilvēku pieplūdums bija tik liels, ka izveidojās dubultas un pat trīskārtīgas rindas. No helikopteriem un lidmašīnām uzfilmētie video liecina, ka cilvēku ķēde patiesi ir bijusi nepārtraukta visā tās garumā. Visas pasaules uzmanība tika veltīta šim nekad un nekur nebijušam notikumam, kas atspoguļojās dažādu valstu presē un ziņu raidījumos.

Mēs bijām pirmie, kas sāka PSRS un tās ietekmes zonas sabrukumu. Berlīnes mūris krita dažus mēnešus vēlāk – 1989. gada 9. novembrī.

2009.gada 30. jūlijā tika apstiprināta akcijas Baltijas ceļš iekļaušana UNESCO "Pasaules atmiņa" dokumentālā mantojuma sarakstā.

Šogad mēs atcerēsimies Baltijas ceļu, jo pirms 30 gadiem Valmiera-Cēsis ceļa malā, pie kādreizējām Sapas dzirnavām Miegupes krastā, ar savu klātbūtni tauta . Plkst. 19:00 sadosimies rokās un dziesmās. Būsim vienoti arī tagad – viens ar otru un pārstāvjiem no Smiltenes folkloras kopas ‘’Rudzupuķe”, Smiltenes kora “Pakalni”, Trikātas jauktā kora “Trikāta”, Kauguru pagasta folkloras kopas “Stutes” un Trikātas etnogrupu “Vairogi”. Bērniem būs arī krāsošanas un zīmēšanas iespējas.

Informāciju no interneta resursiem un atmiņu stāstījumiem sagatavoja

Tūrisma speciāliste Ilze Dauvarte

Baltijascels karte