Atceroties barikādes

baltu vienibas dienai

Kopš barikāžu laika ir aizritējuši jau 27 gadi. Arī Beverīnas novada Brenguļos tika atzīmēta barikāžu aizstāvju atceres diena. 1991.gadā Latvijas valsts iedzīvotāji apvienojās kopīgam un cēlam mērķim.

Beverīnas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Māris Zvirbulis un ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotais Ivars Briedis pagodināja Beverīnas novada iedzīvotājus ar savām uzrunām par barikāžu laiku, ko papildināja vīru kora "Baltie bērzi" patriotisku dziesmu izpildījums.

Atceroties barikāžu notikumus ar savu stāstu dalījās domes priekšsēdētājs un 1991.gada barikāžu dalībnieks Māris Zvirbulis: “Cilvēka mūžs nav vienkāršs, tā arī valsts mūžs – ir pacēlumi, kritumi un grūtības. Tāpat arī mūsu valstij šīs grūtības daudzkārt ir nākušas pāri. [..] Strēlnieki ir tie, kas ar savām domām un rīcību, cīnoties par Latviju, I pasaules kara laikā, ierakumos pret vāciešiem, veidoja domu par Latvijas valsti. Tad arī bija raksturīgi tas, ka plecu pie pleca cīnījās gan saimniekdēls, gan kalpa dēls, gan rūpnieka dēls, gan students un skolēns. Cīnījās visi, lai aizstāvētu Latviju! Tāpat raksturīgs ir arī 1991. gads, kad parādījās šīs brīvības vēsmas, atjaunoto Latviju devās aizstāvēt gan kolhoznieks un brešazemnieks, gan kalpotāji un rūpnīcu strādnieki. Devās visi kā viens un bija šī pārliecība, ka valsts ir jāaizstāv! [..]

Ja runājam par 1991.gadu, tad novadā dzīvo ap 150 šī notikuma dalībnieku. Visi šī laika notikumi lēnām pagaist no atmiņas. Labi, ka pa televīziju rāda tā gada dažādus notikumus, jo dažas lietas parādās pilnīgi jaunā gaismā. Ir piemirsies. Tā ir tā vēstures īpatnība, ka mēs to sākam piemirst. Bet vēlējums šāds – šos vīrus un sievas, kas pēc Tautas frontes aicinājuma brauca un devās uz Rīgu, šajā simtgades gadā atcerēties īpaši. Tā tomēr bija pārliecība un nebija vienkārši, jo skaidrības kā viss tas beigsies, nebija nekādas. Par to jau liecināja tas, kā gatavoja medicīnisko palīdzību Doma baznīcā. Vienīgais informācijas avots bija avīze, televīzija un radio. Tajā laikā barikādēs pārsvarā bija radio, kas ziņoja jaunās vēstis. [..] Trauksme sabiedrībā bija visu laiku un tā nenorima. Man pašam bija izdevība būt barikādēs dienu pēc uzbrukuma Iekšlietu ministrijai. Tā bija ļoti trauksmaina. Labi, ka bija šis barikāžu laiks, jo tas lika saprast – kurš ir kurš. [..]

Novēlēšu jums – lai šādi gadījumi mūsu valsts vēsturē vairs neatkārtojās un lai mūsu valsts plaukst un zeļ. Saules mūžu Latvjai!”

Turpinājumā vīru kora dalībnieks Ivars Briedis dalījās ar savu stāstu par to, kādi notikumi risinājās Augstākajā padomē, cīnoties ar interfronti. Viņš bija viens no tiem, kas 1990.gada 4.maijā nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarāciju, kam arī pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni. Tam otrā pusē ir teksts latīņu valodā Per aspera ad astra (latv. Caur ērkšķiem uz zvaigznēm), kā I.Briedis stāsta: “Saprotiet kāda baiļu sajūta, tā bija ļoti īpatnēja. Tajā pašā laika bija naids. [..] Uz visu šo cilvēki atbalsts – visa tauta bija uz barikādēm. Tā taču bija tautas cīņa!”

Pēc patriotisko dziesmām vīru kora “Baltie bērzi” izpildījumā, turpinājumā tika rādīta dokumentāla filma par latviešu strēlnieku bataljoniem "Astoņas zvaigznes". Noskatoties filmu, ikviens tika aicināts uz kopīgām sarunām un dziesmām pie ugunskura.

Arī Trikātas un Mūrmuižas centros, par godu barikāžu atceres dienai, tika iedegti ugunskuri un vietējie iedzīvotāji satikās, lai pārrunātu šo notikumu Latvijas valsts vēsturē.

 Tekstu un fotogrāfijas publicēšanai sagatavoja:

Sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Melngārša