FOTO: AMANDA PAEGLE

Par Valkas novada domes lēmumu par Trikātas pagasta pievienošanu

BeverinasGerbonis

2019.gada beigās masu mēdijos parādījās informācija, ka Valkas novada dome ir pieņēmusi lēmumu par to, ka plānotās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Valkas novadu veidos, pie jau esošās novada administratīvās teritorijas, pievienojot Burtnieku novada Ēveles pagastu, Apes novada Gaujienas pagastu un Beverīnas novada Trikātas pagastu.

Lai noskaidrotu šī fakta patiesumu, pašvaldība interneta vietnē iepazinās ar Valkas novada domes 2019.gada 28.novembra lēmumu (protokols Nr.15, 23§) “Par viedokli saistībā ar likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums””, noklausījās minētās domes sēdes audioierakstu un secināja, ka lemjot par to, ka veidojot jauno Valkas novada modeli un vēloties pievienot Beverīnas novada Trikātas pagastu Valkas novadam, Valkas novada dome pieņēmusi nekorektu lēmumu, jo audioieraksta lēmums konkrētajā jautājumā nesakrīt ar papīra formā protokolā ierakstīto lēmumu, jo augstāk minētajā domes sēdē nav vispār apspriests tāds fakts, ka Valkas novadam pievienojams Trikātas pagasts, taču publicētajā sēdes protokolā parādās šāds lēmums, kas nozīmē, ka Valkas novada domes deputāti nav balsojuši par šādu lēmumu.

Beverīnas novada pašvaldības domes deputāti ir sašutuši par šādu Valkas domes rīcību, kas pauž klaju necieņu pret citu novadu pašvaldībām, neuzskatot par vajadzību vispirms konsultēties ar kaimiņiem. Šādu lēmumu nevar pieņemt, neveicot konsultācijas ar ieinteresētajām pusēm. Tādēļ uzskatāms, ka lēmums ir nelikumīgs no tā pieņemšanas brīža.

Vēl jo vairāk - likumprojekts “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” neparedz dalīt novadu pagastus, tādējādi uzskatām, ka novadi nav dalāmi. Par to liecina arī Latvijā spēkā esošie normatīvie akti.

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 7.panta pirmā daļa nosaka, ka novadi tiek veidoti, izvērtējot valsts un pašvaldību iedzīvotāju intereses. Šī paša panta otrā daļa nosaka, ka izveidojot vai likvidējot novadus, kā arī grozot to robežas, tiek ievērots arī šāds princips: novada teritorija ir ģeogrāfiski vienota, un tajā ir lauku teritorijas un apdzīvotās vietas (1.p.) Tā paša likuma 81.pantā noteikts, ka administratīvās teritorijas robežas var grozīt Ministru kabinets, ja robežas grozīšanas rezultātā novads un tā teritoriālā iedalījuma vienība saglabā savu statusu un novada teritoriālā vienība netiek pievienota citam novadam vai republikas pilsētai un pašvaldības ir pieņēmušas lēmumu atbalstīt attiecīgās administratīvās teritorijas robežu grozīšanu.

Likuma “Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 4.punktā teikts, ka tikai dome var lemt par administratīvās teritorijas robežu grozīšanu. Beverīnas novada pašvaldība nav saņēmusi iedzīvotāju priekšlikumu par Trikātas pagasta pievienošanu Valkas novadam.

Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5.pantā noteikts, ka “Vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts.

Vērojot patreizējo situāciju, kas notiek Saeimas atbildīgajā komisijā par likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma” “Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības - novada pilsētas un novada pagasti” sagatavošanā otrajam lasījumam izvirzīto priekšlikumu izskatīšanas gaitai, nav saprotams, kas notiek Latvijā?! Novadu administratīvās teritorijas tiek “graizītas” kā katram ienāk prātā.

Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Ikvienam pilsonim, kurš pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā un valsts pienākums ir, izstrādājot administratīvi teritoriālo reformu, ievērot normatīvajos aktos un Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos noteikto kārtību.

Informāciju sagatavoja:

Beverīnas novada pašvaldība