Vai kļuva skaidrāk?

2019.gada 5. jūnijā Valmierā, VARAM ministrija aicināja apkārtējo novadu deputātus uz tikšanos. Protams, ka 2 stundās neko nopietnu izdiskutēt nav iespējams. Saprotams, ka šī teritoriālā reforma tiks realizēta tīri tehniski. Visas diskusijas tika koncentrētas uz kartes  robežām un to, ka šis process dos ievērojamu līdzekļu ekonomiju, ap 30%, kuru varētu koncentrēt Jaunā novada attīstībai, īpaši uzņēmējdarbības atbalstīšanai. Par šo efektu es gan šaubos. Nepārliecināja arī ministrijas piestādītie statistikas dati, kuri norādīja uz lauku pašvaldību vājo darbību.

Šo analīzi mēs centīsimies ievietot mājaslapā, veidojot jaunu sadaļu ATR. Piemēram, runājot par administratīvajiem izdevumiem, pilsētās un lielajos novados, administratīvos izdevumus ir iespējams novirzīt uz pašvaldības uzņēmumiem un aģentūrām, mums tādu nav un arī komunālos pakalpojumus sniedz administrācijas darbinieki, bet ne jau par to ir šis stāsts. Protams, pašvaldībām ir jāpilnveidojas un jāreformējas, vienīgi ir skumji, ka valsts pārvalde un plašsaziņas līdzekļi par visu, kas valstī nav izdevies un ir izdarīts nepareizi, vaino vienīgi līdz galam neveikto administratīvi teritoriālo reformu un pašvaldības. Veidojot novadus 2009. gadā, deputāti aktīvi sekoja līdzi, lai nepalielinātos jaunā novada administratīvās izmaksas un darbinieku skaits salīdzinājumā ar pagastu rādītājiem. Bet jau pēc četriem gadiem bijām spiesti palielināt administratīvās izmaksas gan minimālās algas pacelšanas dēļ, gan dažādu valsts pārvaldes prasību, MK noteikumu un likumu dēļ, kā arī bijām spiesti palielināt darbinieku skaitu pilnīgi neatkarīgi no pašvaldības plāniem.

Bet arī tas visā šajā procesā nav galvenais, tomēr galvenais ir:

1) Esošo novadu lēmumu plānu un ieceru pēctecība jaunizveidotajā novadā. Nav īsti saprotams tas, vai tiks veidots līgums vai apvienošanas projekts, kurš būtu saistošs vismaz vienam deputātu sasaukumam?

2) Esošo novadu politiskā pārstāvniecība jaunajā novadā. Ja paliek spēkā esošais vēlēšanu likums, tad par deputātu vietām cīnās politiskās partijas. Šī laika politisko partiju vājums ir mazais biedru skaits pagastos. Brīvās Latvijas demokrātijas laikā, piemēram, Brenguļu pagastā vadošajām politiskajām partijām bija vismaz 50 biedru. Mūsdienās politiskās partijas ir mazskaitlīgas un šāda politisko partiju pārstāvniecība īsti nepārstāv iedzīvotāju intereses. Loģiski būtu, ja līdztekus ar jaunām domes vēlēšanām, izvirzīt pagastu pārstāvjus –vismaz vienu no pagasta, kuriem būtu lauku teritoriju komitejas tiesības iesniegt priekšlikumus domei izskatīšanai.

3) Iedzīvotājiem ir jāizsaka sava nostāja par vai pret šai pievienošanai Valmieras pilsētai. Šādas aptaujas rezultātam jau būtu jābūt kā likumam vietējiem deputātiem. Tāpat kā tagad Lielbritānijā, vēlētāji izvēli ir izdarījuši, kāds teiks varbūt šada izvēle bija impulsīva neapzināta. Vēlreiz atkārtoju – balsojot par kaut ko, vienmēr ir jābūt atbildīgiem par saviem lēmumiem.

4) Tad vēl – kāds būs darbinieku liktenis, kā tiks veidota jaunā novada administrācija, iestāžu darbinieku liktenis? Kāds taču arī paliks aiz borta. Vai šiem darbiniekiem būs kādi atvieglojumi vai bonusi? Daudzi taču ir pirmspensijas vecumā. Kur nu vēl jautājums par daudzajiem darbiniekiem, kuri ir amatpersonu statusā un pēc darba attiecību izbeigšanas ar pašvaldību 2 gadus nedrīkst sniegt pašvaldībai pakalpojumus, bet jaunā pašvaldība taču teritoriāli milzīga un tik ātri līdz kaimiņu novadiem neaizbrauksi. Ja nu šie darbinieki, kas varbūt uzsāks savu uzņēmējdarbību netiks ierobežoti? Ja gribam kaut ko mainīt, tad ir jāveic izmaiņas likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbība”. Gandrīz visiem darbiniekiem ir jāaizpilda amatpersonu deklarācijas, jo viņiem ir jādarbojas dažādās pašvaldības komisijās.

Apspriedes laikā atbildes uz šiem jautājumiem tomēr netika saņemtas!

Informāciju sniedza:

Beverīnas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs

Māris Zvirbulis