Novada iedzīvotāju aptaujas rezultāti

novada logo

Iepriekšējā gada vasarā veicām iedzīvotāju aptauju par darbiem, kas pašvaldības ieskatā būtu būtiski novada attīstībai, kā arī tēla veidošanai un tūrisma plūsmas piesaistei. Jau iepriekš vairākkārtīgi esam aicinājuši iedzīvotājus nākt ar idejām par to, kas novadā būtu darāms, lai kopīgi veidotu patīkamāku savu dzīves vidi, diemžēl atsaucība nav bijusi. Tāpēc aptaujā piedāvājām iedzīvotājiem izteikt viedokli par, mūsuprāt, aktuālākajiem darbiem, kurus iespējams veikt arī piesaistot projektu finansējumu.

Aptaujas jautājumi bija pieejami novada mājaslapā līdz pat oktobra vidum. Papildus tam, ar vasaras nodarbinātībā iesaistīto jauniešu palīdzību tika aptaujāti pagastu centros sastaptie iedzīvotāji.

Kopā aptaujā piedalījās 170 iedzīvotāji, no tiem 65 atbildes sniedza mājaslapā ievietotajā aptaujas anketā. Diemžēl ne visi dalībnieki vienmēr snieguši atbildes uz visiem jautājumiem, tāpēc varējām iegūt tikai aptuvenus rezultātus.

57% respondentu bijuši vecumā no 25 līdz 50 gadiem, no tiem, kas norādījuši savu dzimumu 68% bijušas sievietes, 73 respondenti bijuši ar augstāko, bet 70 ar vidējo vai vidējo profesionālo izglītību. Jautāti par dzīvesvietu, 106 respondenti atbildējuši, ka dzīvo ciematā, bet 64 – ārpus ciemata, respondentu sadalījums pa pagastiem ir aptuveni līdzīgs.

Aptuveni puse respondentu (55%)  uzskata, ka ir labi informēti par novadā notiekošo, 38% domā, ka ir ne visai informēti, bet 7% uzskata sevi par slikti informētiem. Jautājumā par to, kur iegūst informāciju par novada aktualitātēm, varēja norādīt vairākus atbilžu variantus. Kā svarīgākais informācijas avots norādīta avīze, tai ar gandrīz vienādu atbilžu skaitu seko mājaslapa un sociālie tīkli, tad kaimiņi un paziņas, bet par visneefektīvāko informācijas nesēju atzītas afišas.

Vērtējot pašvaldības paveikto pēdējā gada laikā (tas ir, 2016.-2017.g.) priecājamies dzirdēt, ka lielākā daļa, jeb 74% aptaujāto sniedz pozitīvu vērtējumu un uzskata, ka daudzi jautājumi tiek sakārtoti. 17% domā, ka “kaut kas jau tiek darīts”, bet ne tajā pagastā, kurā viņi dzīvo. Tikai 14 respondenti uzskata, ka novadā nekas netiek darīts.

Tālāk lūdzām respondentus sarindot secībā no 1 līdz 10 darbības jomas, kurām pašvaldībai būtu jāpievērš lielāka uzmanība, svarīgākajai jomai piešķirto 1. vietu, bet nesvarīgākajai 10. vietu. Diemžēl ne visi aptaujas dalībnieki bija pievērsuši uzmanību šim lūgumam un piešķīruši katrai jomai vienu vietu, bet gan atzīmējuši vairākas 1., 2. vai citas vietas. Neskatoties uz to, atbilžu apkopojums ļauj secināt, ka iedzīvotājiem vissvarīgākā šķiet ceļu uzturēšana un remonts un skolas, kam sekojošo trešo vietu dala ciematu centru labiekārtošana, uzņēmējdarbības veicināšana un veselības aprūpes pieejamības uzlabošana. Pie šī jautājuma lūdzām iedzīvotājus arī pamatot savu izvēli un saņēmām gan pamatotus aizrādījumus, gan vērtīgus ieteikumus. Īpaši pateicamies tiem dalībniekiem, kas detalizēti skaidrojuši savu izvēli anketas komentāros mājaslapā.

Atlikušajā anketas daļā lūdzām respondentus izteikt viedokli par konkrētiem darbiem konkrētos pagastos, atzīmējot savu nostāju ar “laba ideja” vai “man vienalga”, bet citas idejas gadījumā aizpildīt komentāru, kas sākās ar “Nē, tā vietā vajadzētu ...”. Jāpiebilst, ka šeit nedaudz atšķīrās klātienes intervijās un mājaslapā izmantotās anketu formas. Mājaslapā respondenti varēja atbildēt par darbiem visos pagastos, bet klātienes intervijās tika vaicāts tikai par darbiem konkrētajā pagastā.

Tomēr bija arī vairāki darbi, kas attiecās uz visu novadu. Jau minētais grants ceļu remonts un atjaunošana saņēma 100% respondentu atbalstu. Vaicāti par tūrisma informācijas punktu izveidi pagastu centros, respondenti atbildējuši, ka tā ir laba ideja, tomēr efektīvāk būtu veidot informācijas stendus, papildināt informāciju mājaslapā, izvietot to sociālajos tīklos, izstrādāt īpašas informatīvas aplikācijas. Līdzīgas atbildes saņemtas arī par tirgus laukuma/novietņu iekārtošanu pagastu centros.

Atzīstot ideju par labu, tomēr tiek izteiktas bažas par iedzīvotāju pirktspēju un pārdevēju ieinteresētību.

Visiem tika arī jautāts par kapsētu digitalizāciju, ko par labu ideju atzinuši 66% respondentu, lai gan norādot, ka tas nav prioritārs jautājums. Dzīvē tomēr diezgan biežas ir situācijas, kad tuvinieki mūsu kapsētās meklē sen aizsaulē aizgājušu radinieku kapavietas, taču nav neviena, kas šo informāciju varētu sniegt. Digitalizācijas procesā tiek apzināta visa pieejamā informācija no arhīviem, baznīcu reģistriem, kapu grāmatām, utt., savietota ar kapsētu plāniem, kopiņu izvietojumu, bet pēc tam visi šie dati ir pieejami elektroniski interneta mājaslapā.

Apkopojot un vispārinot sniegtās atbildes, var sacīt, ka iedzīvotājiem nešķiet būtiski projekti, kas paredz vides (pašvaldības īpašumu) sakārtošanu ilgtermiņā, lai tā atstātu iespaidu par pašvaldību kā kārtīgu un rūpīgu saimnieku. Lai gan lielākā daļa ideju tiek atzītas par labām, komentāros norādīts, ka bez šiem darbiem arī varētu iztikt. Tas attiecas gan uz dabas vai tūrisma taku iekārtošanu, Pekas kalna apkārtnes labiekārtošanu, Mūrmuižas nocietinātā torņa restaurāciju, gan Trikātas pilsdrupu konservāciju un labiekārtošanu, un Mūrmuižas “Pagastmājas” renovāciju. Norādīts, ka šie procesi būs dārgi un pašvaldībai pēc tam šo objektu uzturēšana arī izmaksās dārgi. Taču pašvaldībai šie objekti jāuztur jebkurā gadījumā, arī to pašreizējā stāvoklī. Savukārt komentāros iepriekšminēto darbu vietā tiek ieteiks uzbūvēt pansionātu senioriem vai apmaksāt novada jauniešiem mācības vidusskolā vai augstskolā.

Pamatoti ir iedzīvotāju komentāri par brīvdabas estrādēm. Ja ieguldām tajās līdzekļus, tām jābūt pietiekami noslogotām, lai būtu arī atdeve no šiem ieguldījumiem. No otras puses, ja vēlamies gūt atdevi, piemēram, iznomājot šīs būves pasākumiem, tām jābūt pietiekami kvalitatīvām.

Viedokļi tomēr ir ļoti dažādi un reizēm arī atklāj nevēlēšanos “redzēt tālāk par savu degungalu”. Tā, piemēram, kāds kurš dzīvo ciematā, norāda, ka viņam ir pilnīgi vienaldzīgs to grants ceļu stāvoklis, pa kuru pagasta centrā jānokļūst iedzīvotājiem no attālākām viensētām, savukārt kāds, kurš dzīvo ārpus ciemata, uzskata, ka ciema centra izgaismošana ir naudas līdzekļu izšķērdēšana, no kā labumu gūst vien neliels skaits ciemata iedzīvotāju. Jautājumā par Brenguļu-Valmieras veloceliņu respondenti minējuši, ka tas jau vairāk noderīgs braucējiem no Valmieras, ne vietējiem iedzīvotājiem. Tomēr šie braucēji bieži vien aktīvi seko līdzi un piedalās novadā notiekošajos pasākumos, kā arī izmanto novada uzņēmēju piedāvājumu, tādējādi dodot pienesumu novada kopējai attīstībai.

Tāpat jau tradicionāli var novērot respondentu dalīšanos pa pagastiem, par svarīgākajiem atzīstot tikai tos darbus, kas attiecas uz “savu pagastu”, neskatot novadu kā vienotu veselumu. Tomēr ir arī atbildes, kurās jūtama rūpe par visa novada vienmērīgu attīstību.

Vairāki respondenti ir norādījuši, ka tik mazā novadā trīs skolas ir par daudz.

No atbildēm arī noprotams, ka ne vienmēr iedzīvotājiem ir skaidrs, ko tieši var, vai nevar pašvaldība.

Bieži minēta nepieciešamība attīstīt uzņēmējdarbību, diemžēl izņemot ceļu infrastruktūras sakārtošanu, pašvaldība neko daudz šajā jomā nevar uzlabot bez pašu uzņēmēju iniciatīvas un sadarbības idejām.

Dažkārt respondentu atbildēs norādīti konkrēti nesakopti objekti, par kuriem pašvaldība neliekoties ne zinis, taču nākas konstatēt, ka tie ir privātīpašumi, kuru sakārtotību vai nesakārtotību pašvaldība nevar ietekmēt. Līdzīga situācija ir ar grants ceļiem. Jāsaprot, ka ne visi ceļi ir pašvaldībai piederoši un tai nav tiesību uzturēt valsts ceļus, nedz arī veikt darbus tiem piegulošajās zonās. Tāpat arī pašvaldībai nav atļauts par saviem līdzekļiem greiderēt vai šķūrēt privātos mājceļus, tai ir iespējams tikai sniegt šādu pakalpojumu iedzīvotājiem par maksu.

Interesantas ir atbildes par kultūras dzīvi un brīvā laika pavadīšanas iespējām. Pieņēmām, ka atbildes atklāj viedokļu atšķirību starp iedzīvotājiem, kuriem ir savs auto un tiem, kuriem tā nav. Pirmie uzskata, ka piedāvājums ir pietiekams un katram ir iespējams tuvākajā apkārtnē atrast ko sev piemērotu, kamēr otrie domā, ka šis piedāvājums būtu paplašināms. Vairākkārt norādīts uz nepieciešamību iekārtot jebkurā laikā izmantojamu/pieejamu sporta infrastruktūru.

Visbeidzot, vaicājām iedzīvotājiem par Latvijas simtgades svinībām – ar kādiem pasākumiem to vēlētos atzīmēt. Lai gan 11% aptaujāto uzskata, ka nevajag neko, jo tā ir lieka naudas šķērdēšana, lielākā daļa respondentu vēlētos izstādes, koncertus, kopīgas svinības pie klātiem galdiem. Ir ieteikumi rīkot ekskursijas, talkas, izveidot, uzstādīt jaunus vides dizaina elementus, rīkot sporta pasākumus, jauno talantu izstādes, izveidot parku, rīkot labdarības akcijas, radošās darbnīcas, veidot interviju sižetus ar novadniekiem, vai arī – rīkot dārza svētkus ar milzīgu torti.

Pateicamies visiem, kas dalījās ar savām domām un idejām! Paldies, ka palīdzat ieraudzīt novadā notiekošo no dažādiem skatu punktiem! Novēlam visiem ražīgu, notikumiem bagātu, uz sadarbību vērstu mūsu valsts jubilejas gadu, un kas zina, varbūt patiešām, kopīgi darbojoties, mums taps dārza svētki ar milzīgu torti!

Projektu vadības speciāliste Linda Krūmiņa