Šo sestdien Mūrmuižas Tautas universitātē viesosies rakstniece Inguna Bauere

MTU 7dec2019 ml druka

7.decembrī notiks kārtējā Mūrmuižas Tautas universitātes nodarbība, kurā viesosies sen iepazīta un gaidīta viese – Inguna Bauere. Bibliotēkas lasītāji I.Baueres grāmatas meklē un priecājas par katru jaunu darbu, kas sasniedzis lasītāju. Rakstniece ir vairāk nekā 20 kultūrvēsturisku, biogrāfisku un dzimtas romānu autore. Izrādās – ražīgā autore pēc izglītības ir inženiere un pedagoģe. Augusi Liepājā, bet nu jau īsta piebaldziete. Rakstīt sākusi 40 gadu vecumā.

“Bija dzīves pieredze un laikam arī kaut kas, ko vajadzēja norakstīt no sevis nost,” saka pati rakstniece, “pēc vairākiem “Lata romāniem” atkal domāju, ka varbūt es spēju radīt vēl kaut ko nozīmīgāku. Nevienu brīdi nebiju izplānojusi kļūt par rakstnieci, tas viss kaut kā loģiski turpinājās. Kā sniega pika, veļoties no kalna, tā kļuva arvien lielāka, lielāka. Viena grāmata, tad otra, tad trešā. Tas ir ārkārtīgi interesanti – likt kopā visus vēstures faktus un veidot stāstu.”

Šogad mūsu vērtējumam nodots darbs par Dārtu – Krišjāņa Barona sievu, kuras dzīves gājums ir patiesi sarežģīts. 20 gadus abi Baroni dzīvojuši atsevišķi – Dārta Pēterburgā, bet Krišjānis Maskavā. Kad Krišjānis gadā reizi Dārtu apciemoja, tad radās bērni, trīs no viņiem nomira un viņa viena pati tos apglabāja, jo Krišjāņa nekad nebija līdzās.

Mūrmuižas ļaudīm šis romāns varētu būt interesants vēl vienas personas dēļ, kura tajā pieminēta – Dārtas draugs un palīgs, kurš bija blakus vientulīgajos Pēterburgas gados – “Sietiņu” mājās dzimušais Kārlis Sietiņsons. Par Sietiņsonu zināms, ka viņš bijis slavens sava laika dārznieks, orhideju audzētājs, ne reizi vien uz lieliem Krievijas cara svētkiem ar saviem ziediem dekorējis Ziemas pili, saņēmis dimantiem rotātus cara apbalvojumus, ko pārvērtis naudā, lai paplašinātu savu dārzniecību.

Šī grāmata nu ieraudzījusi gaismu, bet arī nākamo paredzēts veltīt Valmieras puses personībai. “Ķeršos klāt pie Valmiermuižas ģenerālienes Magdalēnas Elizabetes fon Hallartes. Viņa ir tā, caur kuru Latvijas teritorijā ienāca hernhūtiešu sludinātāji, kas dibināja pirmās zemnieku skolas. Hernhūtiešu kustība patiesībā ir mūsu nācijas pamats, tāpēc man gribētos, lai par to cilvēki vairāk zinātu,” saka Inguna Bauere. Un vēl: “Es ļoti gribētu, lai tie cilvēki, par ko esmu rakstījusi, netiktu aizmirsti un neaizietu nebūtībā.”

Rūpēties par izcilu personību saglabāšanu mūsu atmiņās cenšas ne tikai rakstnieki, bet arī režisori, filmu autori. 7.decembra MTU nodarbības otrajā daļā demonstrēsim filmu “Pasaka par tukšo telpu”, režisore Krista Burāne. Kristas Burānes filmu cikls par trīs izcilām Latvijas teātra personībām – režisoriem Oļģertu Kroderu (Piektais Hamlets, 2007, režisēta kopā ar Mārtiņu Eihi), Māru Ķimeli (Māra, 2014) un scenogrāfu Andri Freibergu – pēta to, kā vientulība, mīlestība un nāve savij kā ciešā bizē filmas varoņu dzīves un mākslas darbus. Filmu par Māru Ķimeli mēs vienā MTU nodarbībā jau skatījāmies, toreiz pie mums viesojās arī pati filmas režisore. “Es domāju, ka teātris ir pēdējā humānā telpa, kurā cilvēki vēl var mācīties nebaidīties viens no otra, uzticēties, dalīties, dot, būt patiesi. Ārēji atturīgais, bet emocionāli ārkārtīgi jutīgais Andris Freibergs ir šīs pēdējās humānās telpas daudz seju un formu radītājs. Tas ir cilvēcības atklāšanas un atklāšanās darbs, kas mani ļoti saista, jo īpaši tādēļ, ka Andris Freibergs to paveic bez vārdiem. Kā pateikt svarīgo, to nestāstot? Scenogrāfs būvē telpu, kurā katrai lietai ir sava nozīme, to attiecības veido jaunu jēgu. Mans uzdevums bija radīt filmu kā šādas telpas analogu, kurā detaļas zaudē savu sadzīvisko nozīmi,” par filmu stāsta režisore.

Informāciju no avotiem sagatavoja:

MTU un Mūrmuižas bibliotēkas-informācijas centra vadītāja

Gundega Lapiņa