Kas ir darbs ar jaunatni un no kā tas sastāv?

Darbs ar jaunatni ir ārkārtīgi daudzpusīga “disciplīna”, līdz ar to daudziem ir mulsums, kas tā tāda vispār ir? Protams, pirmais, kas nāk prātā ir izglītība, interešu izglītība un dažādi pasākumi. Daudzuprāt, ar to arī visi prieki beidzas. Diemžēl nav tik vienkārši. Tāpēc pastāstīšu, kāpēc darbs ar jaunatni ir nepieciešams.

Dažādās formās diezgan bieži ir nācies dzirdēt: “Mūsu laikā neviens ar mums neko tādu nedarīja – izaugām. Izlaiduši esam jauniešus ar visa pasniegšanu uz paplātes.” Ir jāpiekrīt, ka šajā tekstā ir ļoti liela daļa patiesības, tikai lielākajā daļā neņemam vērā, ka laiki ir mainījušies, un to, kā savus bērnus audzinām, neesam spējuši pielāgot līdzi laikam. Esam apmulsuši, un tas ir normāli!

Agrāk jauniešiem bija skola un pienākumi mājās, jo vecākiem nebija laika ņemties ar bērniem un jauniešiem. Lielai daļai bērnu ļoti ātri nācās pildīt daļu no pieaugušo darba – vasarās strādāt laukos un kolhozos, izpildīt savu “nodevu” sabiedrībai, pelnīt naudu un bieži atdot to vecākiem, lai uzturētu ģimeni. Liela daļa sāka dumpoties un iesaistīties pilsoniskās kustībās, jo jutās ierobežoti, nebrīvi savās domās vai jūtās, kā arī daudz kas cits. Ja šajā laikā neesi dzīvojis, bet dzirdējis tikai stāstus par to, cik ļoti tajos laikos bija labi vai slikti, bet cik “laimīgi” mēs esam, kas dzīvojam tagad – nu jau citā laikā. Diemžēl, jau deviņdesmitajos gados dzimušam bērnam netika prasīta “pieaugšana” – negatīvu atmiņu dēļ tiku sargāta (dārzā lika iet tikai omīte, kura dzīvo 100 km attālumā). Turklāt, ar labklājības paaugstināšanos, ļoti daudz pienākumu, ko varētu uzticēt bērniem ir atkrituši, jo, ja jau varu izdarīt pats vai samaksāt kādam, kāpēc tērēt pacietību un laiku ar kāda mācīšanu darīt darbu?

Agrāk citu variantu nebija, jo vienkārši nebija laika un darba roku. Bērns vai jaunietis strādāja kā mācēja, līdz iemācījās. Šodien pat šo esam viņiem atņēmuši, jo vēlamies no viņiem uzreiz skaistu rokrakstu, perfektu noformējumu, izcilu uzvedību u.tml. Atbildes var būt pareizas vai nepareizas, zināšanas var atbilst vai neatbilst standartam, jaunieši tiek dalīti “labajos” vai “sliktajos”, “aktīvajos” vai “neaktīvajos”.

Ko ar šo vēlamies pateikt?

Mēs atņemam bērnam un jaunietim pienākumus un grūtības, ko pārvarēt, bet pēc tam brīnāmies, ka jaunietis izaug tāds īsti neko nemākošs, nezinošs, nevarošs, turklāt vēl baidās izcelties ne tikai vecuma īpatnību dēļ (laikā, kad ļoti gribas iekļauties starp saviem vienaudžiem), bet arī mūsu derīgs/nederīgs (pareizi, nepareizi, labi, slikti) spriedumu dēļ.

Bet vienīgais, ko no viņa prasām, ir atzīmes skolā un kaut kāda interešu izglītība brīvajā laikā. Liela daļa vecāku vēl izdomā bērna vietā, kādas intereses un izklaides būs šim bērnam ārpus skolas. Mēs jaunieti esam atbrīvojuši no domāšanas, no izvēles, no pienākumiem. Tieši tādēļ darbs ar jaunatni ir tik svarīgs, jo tieši darbs ar jaunieti ietver paša jaunieša atbildības uzņemšanos par savām izklaidēm, izvēlēm, vārdiem, ko pasaka, izglītību un prasmes, ko apgūst.

Veidi, kā to izdarīt? Patiesībā vienkārši, ja uztveram viņu par līdzvērtīgu – prasām no viņa atbildību un iesaistīšanos jeb pieaugšanu, pat apzinoties to, ka viņš vēl tāds nav! Šodien ir vajadzīgas citas prasmes un iemaņas – kolhozu un komandekonomikas vietā ir nākusi zināšanu ekonomika, kur mīkstās prasmes jeb cilvēciskās īpašības ir galvenā panākumu atslēga (komunikācijas prasmes, atbildības izjūta, sociālā un emocionālā inteliģence u.c. lietas).

Ja jaunietis grib piedalīties interesantos pasākumos, ir jāpieliek sava roku to organizēšanā. Pāris reizes ir jāpaskatās kā tie “pieaugušie” sēž tajās sapulcēs un jāļauj jaunietim uzdot varbūt vienkāršus un muļķīgus jautājumus vai dīdīties un knosīties. Ļaut palīdzēt pēc stundām brīvprātīgā darba formā, lai kaut vai virtuvē taisītu ēst bērnudārza audzēkņiem. Un piedot viņiem viņu neizdarības, kamēr tie mācās – neviens vēl nav piedzimis ar uzvalku mugurā vai līdera prasmēm! Viņi mācās!

Kopumā, strādājot ar jauniešiem, šis ir tikai viens darba aspekts.

Informāciju sagatavoja: Jaunatnes lietu speciāliste Ilze Ozola