Ārvalstu eksperti: Pašvaldību rokās ir praktiska vara ilgtspējīgas bioekonomikas attīstībai reģionos (video)

Bioekonomika gūst arvien lielāku popularitāti un tiek uzskatīta ne tikai kā risinājums vides problēmām, bet tā spēj piedāvāt jaunus un inovatīvus risinājumus bioloģisko resursu izmantošanai, atklājot vēl nebijušu un jaunu ekonomikas sektoru. Tirgos parādās jauni produkti un pakalpojumi, dažādas, līdz šim šķietami nesaderīgas nozares kopīgi rada inovācijas, rodas jaunas profesijas un darba vietas.  Bioekonomikā reģioniem ir piešķirta liela loma – ja pilsētvide ir vairāk piemērota dažādu pakalpojumu attīstībai, tad reģionos atrodami bioloģiskie resursi.

Jāatzīst, ka šobrīd reģioni stāv krustcelēs – tiem jāpiemērojas klimata pārmaiņām, jāaizsargā bioloģiskā daudzveidība un vienlaikus jāspēj nodrošināt gan vietējās, gan arī urbāno teritoriju sabiedrības vajadzības. Bioekonomikas attīstībai reģionā nepieciešama dažādu spēlētāju iesaiste, tostarp būtiska ir privātā un publiskā sektora sadarbība, savedot kopā individuālu interesi ar specifiskām zināšanām.

Eiropas Bioekonomikas stratēģijā uzsvērts, ka sabiedrībā jāstāsta par bioekonomikas potenciālu un iespējām, jāvairo zināšanas par bioekonomikas jomām – tas ir vienlaikus gan priekšnosacījums, gan izaicinājums bioekonomikas uzrāvienam Eiropā. Bez izpratnes un zināšanām nav iespējams īstenot valsts nacionālo stratēģiju, kuras izpildi ietekmē arī pašvaldību darbs.

Lai stiprinātu pašvaldību vadītāju un speciālistu izpratni un zināšanas par bioekonomiku, 2019. gada martā Vidzemē tika organizēts bioekonomikas forums, pulcējot atzītus ārvalstu bioekonomikas ekspertus un praktiķus no dažādām Eiropas valstīm.

Spilgts paraugs ceļā uz ilgtspējīgu bioekonomiku ir Skandināvijas valstis. Cēsīs foruma ietvaros viesojās arī Joensū pašvaldības (Somija) priekšsēdētāja vietniece Janna Pūmalainena (Janna Puumalainen), lai klātesošajiem pastāstītu, kāpēc pašvaldība jau pirms 15 gadiem izvēlējusies kļūt par ilgtspējīgu pilsētu un kādas aktivitātes tiek īstenotas, lai mērķi sasniegtu. Turklāt, kas interesanti, neskatoties uz to, ka 80% pašvaldības teritorijas klāj mežs, tie nekad nav sūdzējušies pa sliktu gaisa kvalitāti, un tā tiek saukta par Eiropas mežu galvaspilsētu, pašvaldība sev uzlikusi tiešām ambiciozu mērķi – līdz 2025. gadam kļūt par CO2 neitrālu teritoriju Eiropā un sākot ar 2017. gadu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 60%. Vēl līdzīgi plāni ir vienīgi Kopenhāgenai Dānijā un Linčepingai Zviedrijā.

Lai mērķi sasniegtu, pie tā strādā ne tikai pati pašvaldība, bet savās attīstības stratēģijās to integrējušas arī iestādes un uzņēmumi, kas pašvaldībā darbojas (atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, būvniecības kompānijas, studentu kopmītņu pārvaldnieki, namu apsaimniekotāji u.c.).

Kā atzīst Joensū pašvaldības pārstāve: “Pilsētas un pašvaldības var darīt patiesībā ļoti daudz, jo to rokās ir praktiska vietējā vara un nodokļu maksātāju nauda. Strādājot, varam ietekmēt iedzīvotājus, citas ieinteresētās puses – organizācijas, uzņēmumus.  Ja pašvaldība spēj ņemt virsroku procesos un izmantot savu ietekmi, tad diezgan ātri var panākt praktiskas izmaiņas. Tiesa, bez iedzīvotāju, uzņēmumu un organizāciju līdzdarbošanās pilsēta viena to tomēr izdarīt nevar. Tāpēc būtisks ir skaidrošanas darbs un norādes uz ieguvumiem. Būt zaļam kļuvis par zīmolu, iedzīvotājiem, īpaši jaunajai paaudzei tas ir ļoti svarīgi.” 

Pašvaldības spēlē īpaši svarīgu lomu, rādot priekšzīmi un īstenojot motivējoša rakstura aktivitātes, piemēram, radot piemērotus apstākļus un vidi bioekonomikas jomu attīstībai, pildot starpnieka lomu un vedot kopā dažādus spēlētājus, piemēram, izstrādājot tādus saistošos noteikumus un prasības, kas vērsti uz vidi saudzējošiem un ilgtspējīgiem risinājumiem. Tāpat procesus vietējā līmenī iespējams virzīt, izsludinot pārdomātus, inovatīvus un vietējiem apstākļiem atbilstošus iepirkumus, piemēram, tādu projektu īstenošanai kā ēku būvniecība, infrastruktūras izveide, publiskā ēdināšana utt.

Joensū pašvaldība izvēlējusies īstenot dažāda līmeņa aktivitātes, sākot no iesaistes tīklojumos līdz pat praktiskām rīcībām ikdienas darbā. HINKU tīklojumu Joensū pašvaldības priekšsēdētāja vietniece vērtē kā lielu priekšrocību, jo, esot vienai no 47 pašvaldībām – tīklojuma biedriem, iespējams apmainīties zināšanām, mācīties vienam no otra un pārņemt risinājumus, pielāgojot tos vietējai situācijai.

Jau šobrīd Somijā visas vasarnīcas un teju 80 – 90% no visām privātmājām  tiek būvētas no koka, taču atšķirīga situācija ir ar daudzdzīvokļu mājām un sabiedriskajām ēkām. Pūmalainena uzsver: “Ņemot vērā urbanizācijas tendences, ir milzīga nozīme, kāds materiāls tiek izmantots būvniecībai, kādi enerģijas veidi un mobilitātes risinājumi tiek izmantoti.” Joensū pašvaldība var lepoties ar lielāko koka ēku Somijā – sporta un pasākumu arēnu. Savukārt Eiropas Mežu institūts un Somijas Dabas resursu institūts mitinās ēkā, kuras sienu būvniecībai izmantoti simtgadīgi baļķi. Pirms pieciem gadiem īstenots arī tolaik apjomīgākais koka dzīvojamo ēku projekts Somijā, izbūvējot 96 studentu kopmītņu dzīvokļus 4200 kvadrātmetru platībā.

Viens no būtiskiem instrumentiem, kas ir pašvaldības rokās, ir publisko iepirkumu organizēšanas process. Joensū pašvaldība īpaši stingri raugās, lai dokumentos būtu iestrādāti vides kritēriji (2018. gadā tādi bija 90% no visiem iepirkumiem tika iestrādāti vides kritēriji, 46% - sociālie, savukārt 16% bija inovatīvi kritēriji). Pūmalainena apgalvo, ka, izvēloties šādu pieeju, Joensū pašvaldība ir vadošā pilsēta Somijā un skaitās pietiekami progresīva arī Eiropā.

Kā viens no interesantiem piemēriem, ko pilsētas pašvaldība īstenojusi, gūstot atzinību arī no Somijas vides ministra, bijis investīciju iepirkuma organizēšanas process. Pašvaldība novērtējusi kādu savā īpašumā esošu teritoriju un izsludinājusi investīciju iepirkumu, solot to pārdot par 1,3 miljoniem tam, kurš piedāvās visinovatīvāko pieeju tās izmantošanai nākotnē. Kā atzīst Pūmalainena, lielākais darbs pašvaldībai bija noteikt kritērijus, lai precizi definētu, kas ir inovatīva pieeja. Iepirkuma rezultātā pašvaldībā taps pirmais lielizmēra zaļais jumts, teritorijā būs pieejami koplietošanas ekonomikas risinājumi, tiks ierīkota publiskā pirts, ierīkota vieta koplietojamajām elektroautomašīnām, teritorijā būs skatāmi vides un mākslas objekti, turklāt arī pašam būvprojektam būs sava specifika.

Tāpat pilsētā tiek īstenotas dažāda veida izglītojošas darbnīcas un lekcijas par tādām tēmām kā ilgtspējīga maltīte, saules enerģija, nākotnes transporta risinājumi, kā atpazīt augstas kvalitātes apģērbu, kā veikt eko tīrīšanu, kā taupīt resursus ikdienā, u.c. tēmas, kas tiek piedāvātas jebkuram pašvaldības iedzīvotājam. Īpašu uzmanību pašvaldība velta arī skolu un bērnudārzu izglītojamo zināšanu stiprināšanai.

Jannas Pūmalainenas video lekcija par Joensū pašvaldības bioekonomikas attīstības labo praksi un piemēriem ŠEIT (subtitri latviešu valodā).