Izzinām piemiņas vietas Trikātā

29. oktobrī vēstures stundu laikā 7. un 9. klases skolēni ar audzinātājām un skolotājiem Ingu Boškinu, – novada vēstures apzinātāju, un Gunti Dzirkali, vēstures skolotāju, devās pārgājienā uz Strenču mežu, lai izzinātu 1905. gada revolūcijas notikumus Trikātas pagastā un pabūtu piemiņas vietā. Skolēniem tas bija pārsteigums. Gandrīz neviens no viņiem sēņojot nebija ievērojis, ka šīs puses mežos atrodas šāda vieta.

Dodoties pa veco Strenču ceļu, netālu no bijušās mežsargu mājas “Kalniņi” atrodam gandrīz ceļa malā uzstādīto piemiņas akmeni nošautajiem vijciemiešiem, revolucionāriem. Piemiņas akmens atklāts jau 1973. gada 5. janvārī. Skolotāja Inga Boškina pastāsta par tā laika notikumiem. 1905. gada revolūcija atbalsojās arī Trikātas novadā. 1905. gada soda ekspedīcija bijušajā pagasta namā turēja ieslodzījumā un pēra aktīvākos nemiera dalībniekus. No turienes 1906. gada 5. janvārī uz nošaušanu Strenču silā pēc nežēlīgas pratināšanas aizveda 4 Vijciema revolucionārus. Viņi gan vesti it kā uz Valku, bet pie mežsarga Kalniņa mājas nošauti. Šajā vietā pārtrūka četru vīru dzīves: Dāvja Eņģeļa-Eņģelīša (1866-1906), Kārļa Krieviņa (1866-1906), Jēkaba Paleja (1853-1906) un deviņpadsmitgadīgā Miķeļa Staža (1887-1906). Viņi gribēja tikai labāku dzīvi, bet vai ieguva? Nošautajiem Dāvim, Kārlim un Jēkabam palika ģimenes, bērni.

Ir pārdomu brīdis. Vai kāds no mums pašreizējos apstākļos spētu atdot savu dzīvību dzimtenes labā? Atbildes ir dažādas.

Drēgnais vējš šeit vairs negaudo, ir miers un klusums. Noliekam svecītes. Paklusējam.

A. Goba veltījis dzejas rindas:  

Strenču sila mētras

asinslāses auklē,

sargā tās no kraukļiem

un no aizmirstības sargā.

Informāciju sagatavoja:

Trikātas pamatskolas 7. un 9. klases audzinātājas

Inguna Kondratjeva un Maruta Ģingule