Absolventi – mūsu lepnums

Šajā mācību gadā Trikātas pamatskolas pirmsskolas grupā “Zaķēni” darbu uzsāka audzinātāja Imanta Zaļkalne un studiju praksi veica Arta Ziemane. Imanta un Arta ir mūsu skolas absolventes.

Imanta Zaļkalne dalās pieredzē par aizvadīto pirmo darba gadu: “Iestājoties Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē Cēsu filiālē, paralēli studijām sāku strādāt par pirmsskolas skolotāju Trikātas pamatskolā. Par skolotāju sapņoju kļūt jau no bērnības. Tad, kad pašai piedzima bērni, sāku vairāk interesēties par bērnu attīstību, aktivitātēm un kad bērni sāka apmeklēt bērnudārzu, iesaistījos tā procesā. Iepriekšējā skolas direktore mudināja iet studēt un kļūt par audzinātāju, teica ka man labi izdodas darbs ar bērniem. Biju arī iesaistījusies skolas projektiņos.

Darbs ar bērniem ir patīkams un aizraujošs. Pedagoģiskā saskarsme ar bērniem rada manī neaprakstāmas izjūtas. Man pašai ir divi bērni – zēns un meitene. Varu secināt, ka bērni ļoti atšķiras pēc uzvedības un atbildības, kā arī pēc vecumposmiem un interesēm. Arī to var novērot strādājot pirmsskolas grupiņā.

Esmu iemācījusies, ka bērniem nedrīkst neko uzspiest, tajā skaitā savu viedokli, ir jārespektē arī bērna viedoklis un domas. Katra konfliktsituācija ir jāatrisina uzreiz, neko nevar atlikt pat uz minūti. Ar bērniem ir daudz jārunā, daudz jānodarbojas, nevar tikai novadīt nodarbību un tad atļaut bērniem pārējo laiku spēlēties. Viss jāorganizē caur rotaļām un spēlēm, lai bērnam ir viegli uztvert. Un neatņemama sastāvdaļa ir lietu aptaustīšana, apskatīšana un ja tēma ir par ēdamām lietām, tās noteikti jāpagaršo.

Sākot strādāt, pirmos mēnešus jutos mazliet satraukta, nervoza, nedroša par savām spējām un tajā pašā laikā atvērta visam jaunajam. Tā pagāja gandrīz pusgads. Vēlāk paliku jau drošāka, mierīgāka un pārliecinātāka, ka es jau daudz varu. Svarīga loma bija auklītei, kas palīdzēja iejusties grupiņas kolektīvā. Protams, lielu atbalstu saņemu no savām pirmsskolas kolēģēm, tāpat palīdzību neatsaka skolas vadība, vienmēr var vērsties pie viņām.

Ar izglītojamajiem man ir izdevies izveidot draudzīgas attiecības, protams ir arī konfliktu situācijas, bez tām neiztikt, jo bērni mācās iejusties grupiņā un sadzīvot cits ar citu. Bērni uzticas un vēršas pēc padoma, palīdzības, kad tā nepieciešama.

Vecāku sadarbība mums ir izveidojusies ļoti laba, vecāki ir pretimnākoši, sagādā visu nepieciešamo rotaļnodarbību norisei. Vienmēr atsaucas, ja tiek zvanīts, ka bērns ir saslims.

Viennozīmīgi varu atzīt, ka strādāt ar maziem bērniem ir vieglāk kā ar pieaugušajiem. Bērni ir atklāti, patiesi, pasaka, ko domā, neslēpj savas emocijas. Pieaugušie savas emocijas var kontrolēt, taču ir reizes, kad tas nenotiek.

Plānojot savas dienas ritmu, zinu, ka jābūt ļoti elastīgai, jo ir darbības vai tēmas, kuras notiek neplānoti. Bērniem, protams, sniedzu atbildes un runāju par tai brīdī interesējošo atbilstoši viņa vecumam.

Sākoties praksei nācās vērot kolēģu darbu, no kurām varēju aizgūt kādu ideju, piemēram, kā rīkoties konflikta situācijās, rotaļnodarbībā, kā sapulcināt kopā bērnus un tamlīdzīgi.

Vērojot vadītās nodarbībās, sapratu, ka skolotājai pašai ir jābūt plašām zināšanām par bērniem interesējošām lietām, lai varētu atbildēt uz viņu jautājumiem. Skolotājai ir jābūt universālai.

Skolotājas amats ir atbildīgs, jātur acis un ausis vaļā, vienlaicīgi jāpārredz visi grupiņas bērni. Pats jaukākais ir tas, ka mazais ir tevi novērtējis – pirms prom iešanas tevi samīļo un sabučo, par to vien ir vērts strādāt, tu zini, ka esi tam bērnam svarīga un nozīmīga. Tu esi viņa autoritāte!”

Arta Ziemane ar prieku stāsta par ieguvumiem prakses laikā un iespēju turpināt darbu skolā: “Studējot Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē Cēsu filiālē, kā prakses vietu izvēlējos Trikātas pamatskolu. Varu teikt, ka prakses laikā ieguvu jaunus iespaidus par pirmsskolas izglītības iestādi un pedagoga darbu.

Bija ļoti interesanti vērot pieredzes bagātu pedagoga darbu, idejas un metodes, kā strādāt ar bērniem. Guvu pieredzi kā labāk un efektīvāk vadīt savas nodarbības. Sapratu, ka tām gatavoties ir laikietilpīgs process. Nodarbības plānoju ar lielu atbildību, pārdomājot par dažādām niansēm ar kurām varētu sastapties, lai nerastos nevajadzīgi pārpratumi un neveiklas situācijas. Katrai tēmai jāizdomā uzdevumi, lai bērni būtu ieinteresēti mācību procesā. Aktivitātēm nodarbībās jābūt tādām, lai bērniem nezustu vēlme mācīties. Vienlaicīgi ir arī jāprot un jāspēj bērnus motivēt darbam.

Katra nodarbība, man bija kā mācību stunda, jo līdz ar bērniem arī es apguvu ko jaunu. Prakses laikā es varēju iepazīt savu izvēlēto profesiju un sapratu, ka mana izvēle ir bijusi pareiza.

Saskarsme ar bērniem man izveidojās ļoti laba. Pirmajās divās nodarbībās viņi bija klusi un kautrīgi, taču pēc tam jau atraisījās.

Esmu iepazinusies ar izglītības iestādes darbību, dokumentāciju, noteikumiem, plāniem un bērnu dienas režīmu. Iemācījos strādāt ar e-klases dokumentāciju, tajā veicu ikdienas ierakstus.

Bērnudārzā, katra diena ir kā jauns piedzīvojums, jo nekad nevar zināt, kas mūs sagaidīs. Bērni ir pārsteigumu pilni. Man ļoti patika strādāt ar 5-6 gadīgajiem bērniem, kuri jau prot burtus, ciparus, prot veikt sarežģītākus darbiņus.

Grāmatas lasīšana pirms diendusas ir neatņemama sastāvdaļa. Bērniem ļoti patika pasaku lasīšana, jo katru reizi pēc vienas nolasīšanas sekoja lūgums: “Lūdzu palasi vēl kādu pasaku!”

Bērni ir ļoti atsaucīgi, izpalīdzīgi, atvērti, gadās arī nelielas konfliktsituācijas. Skolotājs, tā ir profesija, kurā jābūt visu laiku vērīgam un jāparedz divi soļi uz priekšu.

Esmu ļoti apmierināta ar praksē iegūto pieredzi. Sapratu, ka pedagoga profesijā ļoti liela loma ir psiholoģijai, jo ir jāizprot katra bērna uzvedība, lai attiecīgi varētu reaģēt. Skolas darbinieki bija ļoti saprotoši, pretim nākoši un atsaucīgi. Pateicoties kolēģu pozitīvai attieksmei un uzņemšanai, uz praksi es gāju ar prieku!”

Informāciju apkopoja:

Trikātas pamatskolas direktores vietniece Inga Boškina