Vairosim lasītprieku

book

Grāmata ir viens no lielākajiem dārgumiem, kas ceļ cilvēka vērtību. Nedrīkst būt šodien cilvēka, kas nebūtu draugos ar grāmatu. Mīlēt grāmatu jāmācās jau no bērnu dienām.

(J. Osmanis)

Grāmatu lasīšana ir kā brīnumzāles, jo veido inteliģenta cilvēka personību – tā nes informāciju cauri gadsimtiem no paaudzes uz paaudzi, padara cilvēku bagātāku, paplašina redzesloku, uzlabo prasmi diskutēt un analītiski domāt, rada labāku pirmo iespaidu ar plašo vārdu krājumu un zināšanām. Izlasītās grāmatas arī ir lielisks sarunu temats, un cilvēks labāk orientējas vienkāršos, praktiskos ikdienas jautājumos. 

Lasītprasmes pamatus bērns apgūst jau no mazotnes, sākotnēji mehāniski atdarinot un iegaumējot, bet vēlāk jau veicot apzinātas darbības, lai izprastu lasītā saturu. Ja bērns nesaprot tekstu un nespēj koncentrēties tā saturā, tad lasīšanai nav jēgas. Interese par grāmatu bērnībā ir nosacījums tam, ka cilvēks visu mūžu būs nepārtrauktā izglītošanās procesā, viņam būs par to interese, vēlēšanās uzzināt arvien vairāk un vairāk, iepazīstot gan dažādu tautu klasiķus, pasaules zemes, vēstures notikumus, cilvēku likteņus utt.

Uzskata, ka lasīšana ir lasīt mācīšanās bērnībā, bet ne tikai šajā vecumā, jo arī 5.- 9. klašu skolēniem ir problēmas, lasa lēni, kļūdaini. Šajā vecumā gan vairāk tai jābūt lasīšanai, lai mācītos.

Mājās lasītprasmei ļoti svarīga ir rosinoša vide. Bērniem būtiski ir redzēt, ka arī vecāki lasa. Vakaros pirms gulētiešanas tas varētu būt kā rituāls vecākiem kopā ar bērnu izvēlēties grāmatu, kuru lasīt, vēlāk bērni to darīs ar vecākiem. Vajadzīgs klusums, patstāvīgi nevar lasīt, ja blakus televizors ir pilnā skaļumā. Katrs bērns lasīt iemācās citā laikā, bet vecums, kad nostabilizējas lasītprasmes spējas, ir no 10 līdz 13 gadiem.

Starptautiskā pētījuma "IEA PIRLS 2016" rezultāti liecina, ka no 50 pasaules valstu 4. klasēm mūsu bērnu panākumi iepriecina, esam 11. vietā – apsteigta Dānija, Lietuva, Itālija, Vācija, ASV, Nīderlande, Beļģija un citas valstis. Latvijas skolēniem labāk padodas lasīšana informācijas ieguvei, nekā lasīšana literārās pieredzes gūšanai.

Bet Latvija ir arī 1.vietā visnegatīvākā attieksmē pret lasīšanu kopumā. Pēc pētījuma meitenēm ir daudz labāka prasme lasīšanā nekā zēniem.

Bieži vien pēc 4.klases zūd interese par lasīšanu, skolēnam kļūst svarīgākas citas vērtības, aizbildinās ar laika trūkumu, nevar atrast sev piemērotu daiļliteratūras grāmatu, slinkums u.c.

Pētnieki uzskata, ka viens no pamatcēloņiem zemiem mācību rezultātiem skolā ir lasītprasmes trūkums. To var uzlabot, ja regulāri lasa daudzveidīgus tekstus.

Grāmatu loma mūsdienu pasaulē ir mazinājusies, to vietu ieņem datori, internets, moderni telefoni, planšetes. Ko darīt? Meklēt palīdzību bibliotēkā, kur varēs ieteikt grāmatu, kas piemērota vecumam, interesēm. Arī grāmatnīcās labprāt pārdevējas dod padomu, kādu grāmatu iegādāties. Valmieras integrētās bibliotēkas mājas lapā var atrast ziņas, kuras grāmatas ir pieprasītākās, tā aicina iesaistīties aizraujošā lasīšanas piedzīvojumā, piedaloties lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2018”. Ir iespēja arī klausīties audio grāmatas un paralēli veikt citus darbus.

Jau vairākus gadus Trikātas pamatskola mudina bērnus lasīt grāmatas arī vasarā. Skolēniem nav noteikta saraksta, var izvēlēties savam vecumam un interesēm atbilstošu daiļliteratūru. Savukārt literatūras stundās lasīšanas semināros skolēni ņem līdzi savu daiļliteratūras grāmatu, izvēlas kabinetā sev ērtāku vietu – vai uz tepiķa, vai uz spilveniem, vai solā un lasa, fonā pēc izvēles skan mūzika. Pēc tam ar izlasītās grāmatas interesantākajām epizodēm tiek iepazīstināti pārējie klasesbiedri. Katras klases skolēni arī stundās izlasa vienu kopīgu daiļliteratūras grāmatu un pēc tās izlasīšanas diskutē par svarīgākajām problēmām. mācību stundās. 9. klases skolēni pēc Sk. Gailītes “Patrīcijas dienasgrāmatas“ izlasīšanas, sadarbojoties ar mūzikas, vizuālās mākslas skolotājām, veidoja kopīgu noslēguma stundu, iepazīstinot ar savu uzzīmēto grāmatas vāku, skanot izvēlētajam mūzikas skaņdarbam, stāstīja par viņuprāt svarīgākajām daiļdarbā risinātajām problēmām.

Pirmo gadu valstī 5., 6. klasēm notika “Skaļās lasīšanas” konkurss. Arī mēs šajā konkursā piedalījāmies. Skolā tas norisinājās pagasta bibliotēkā, skolēni vispirms iepazīstināja ar savu izvēlēto grāmatu un tad izteiksmīgi lasīja priekšā kādu no fragmentiem. Labākie lasītāji startēja tālāk Valmieras pilsētas un starpnovadu konkursā.

Lasīšana jau nav tikai daiļliteratūras lasīšana. Ir bērni, kuri aizraujas ar enciklopēdiju lasīšanu, citiem patīk preses izdevumi- žurnāli u.c.. Droši vien daudzās mājas bibliotēkās ir saglabājies savs “zelta” grāmatu saraksts, kurā ir Bībele, Latvju dainas, latviešu tautas pasakas, A. Brigaderes “Dievs, daba, darbs”, J. Jaunsudrabiņa “Baltā grāmata”, A. Pumpura “Lāčplēsis”, A. Grīna “Dvēseļu putenī”, R. Blaumaņa un K. Skalbes darbi, I. Ziedoņa pasakas, dzeja, V. Belševicas “Bille”, O. Vācieša dzeja, M. Zālītes “Pieci pirksti”, S. Kalnietes “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos”, M. Vanagas “Veļupes krastos”, N. Ikstenas “Mātes piens”, L. Muktupāvelas, G. Repšes, I. Ābeles darbi. Gan jau no tā izvēlēsies kaut ko izlasīt arī jūsu bērni.

Slavenais 20.gadsimta amerikāņu rakstnieks E. Hemingvejs ir teicis: ”Visām labām grāmatām ir kaut kas kopējs: tās ir patiesas, ja tajās aprakstītais notikums patiesi ir noticis, un, kad jūs grāmatu esat izlasījuši līdz beigām, jums ir tā, itin kā tas būtu noticis ar pašiem, un pēc tam jums tas patiešām pieder.”

Es novēlu, lai mūsu bērni teiktu: ”Lasīšana ir viens no maniem iecienītākajiem vaļaspriekiem. Es bez lasīšanas nevaru dzīvot. Es priecājos, ja man dāvina grāmatas. Man patīk iet uz grāmatnīcu vai bibliotēku.”

Lai lasīšana jūsu ģimenē ir prestiža nodarbe! Jauku vasaru!

Informāciju sagatavoja:

Trikātas pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Maruta Ģingule