Rudenīgā ekskursija uz Līgatnes dabas parku

Lietainā 24. novembra rītā Trikātas pamatskolas sākumskolas skolēni un skolotājas devās ekskursijā. Mums bija iespēja apmeklēt Līgatnes dabas takas. Bezmaksas ieejas biļetes bērni nopelnīja iepriekšējā mācību gadā, piedaloties ZAAO izsludinātajā konkursā “Tīrai Latvijai”.

Ierodoties Līgatnē, lietus nelija, bija diezgan silts un varējām  mierīgi doties divu stundu ilgajā pastaigā. Pirms tam informācijas centrā katrs bērns saņēma dabas taku karti pēc kurām noskaidrojām, kādi dzīvnieki būs redzami un kur atradīsies viņu mītnes. Tad devāmies ceļā.

Pirmā pieturvieta bija pie noslēpumainajām pūcēm, kuras tik labi maskējās, ka dažiem bija tās grūti pat ieraudzīt. Ar lielu interesi skolēni tuvumā aplūkoja skaistos putnus. Bērniem patika vērot ūpja izteiksmīgās, apaļās acis un prasmi, grozot galvu gandrīz sev apkārt, vērot tuvējo apkārtni. Turpat varēja iepazīties ar informāciju par dažādām šo putnu sugām, un noskaidrojām kura ir Latvijas mazākā pūce.

Kad tuvojāmies vāveru mītnei, kuplastes nevis nobijās, bet drīzāk steidza parādīt savu veiklību un aktivitāti ātri pārvietojoties ne tikai pa koku stumbriem, bet arī  nožogojuma sētas restēm, izrādīdamas sevi no visām pusēm. Pārējie iemītnieki bija paslēpušies un tā arī neparādījās.

Tālāk taka veda garām mežacūku saimei. Māte ar saviem mazajiem sivēniem baudīja pusdienu maltīti, taču šīs ģimenes galva mierīgi atpūtās nojumē. Bērni ilgāku laiku pavadīja vērodami mežacūku rosīšanos, kāds arī vēlējās tās nofotografēt. Tikmēr citi skolēni aplūkoja turpat netālu esošo lūšu pāri. Daudzi no sākumskolas bērniem bija dzirdējuši par šiem dzīvniekiem, taču tik tuvu redzēja pirmo reizi, jo dabā tos ieraudzīt ir gandrīz neiespējami. Dažs pat salīdzināja ar mīlīgo mājas kaķi. Takas turpinājumā varējām apskatīt gan lapsas, kuras manāmi uztrauktas nemitīgi staigāja pa savu iemīdīto taciņu, neslēpdamās no mums, gan Latvijas lielāko dzīvnieku – alni, gan staltbriežus, kuri mūs vēroja no diezgan liela attāluma.

Vislielāko sajūsmu izraisīja kāpšana skatu tornī. Kājas pusceļā nepiekusa, jo torņa galā tālu varēja pārredzēt rudenīgo ainavu, un gandrīz visi šo iespēju negribēja laist garām. Skatoties no lejas uz augšu, bija pat sajūta, ka tornis kustās, tāpēc bija jāpārbauda, jāpārliecinās par to pašiem vēlreiz un vēlreiz.

Staigājot pa parku, vērojot dzīvniekus un dabu, laiks pagāja nemanot. Protams, nedaudz nogurām, bet kopīgā pastaiga svaigā gaisā sniedza arī gandarījumu. Pēc tik jaukas pastaigas ar ļoti labu apetīti kopīgi apēdām līdzpaņemtās pusdienu maizītes un dalījāmies iespaidos. Tad jau ceļš mājup, un vēl veikala apmeklējums. Kārums pašu labsajūtai noteikti bija vajadzīgs.

Ekskursija visiem patika. Bijām priecīgi par rudenīgo braucienu, tāpēc gaidīsim pavasari, kad atkal varēsim doties kārtējā izbraukumā!

Trikātas sākumskolas skolotājas Ligita, Rita, Lida un Solvita