Vai pieņemsim praviešus savā zemē?

          Tuvojas mācību gada noslēgums, kad aktuāls top jautājums par nākamajiem pirmklasniekiem. Arvien biežāk izdzirdam frāzes, mēs uz jūsu skolu savu bērnu nesūtīsim. Rodas jautājums: “Kāpēc?” Reiz arī jautājām  konkrēti kādam vecākam, skanēja atbilde: “Es gribu, lai mans bērns iemācās peldēt lielajos ūdeņos.” Taču kā liecina pētījuma rezultāti, mūsu skolas absolventi ir gaidīti gan vidusskolās, gan ģimnāzijās izglītības turpināšanai, jo ir ieguvuši labu pamatizglītību. Ja klasē bērnu skaits ir neliels, ir iespēja rast individuālu pieeju katram bērnam, pamanīt katra skolēna vajadzības. Ikvienam skolēnam ir iespēja izteikt savas domas, uzklausīt citu viedokli. Mācīšanās pieeja mainās nepārtraukti, attīstība notiek, un mēs redzam rezultātus.

Kas notiek pilsētu pārpildītajās klasēs? Ne visiem pietiek spēka piespiest sevi mācīties. Skolotājs vienkārši nevar visus bērnus paturēt redzeslokā. Tāpēc bieži vien pilsētā dzīvojošie vecāki sūta savus bērnus uz lauku skolām. Vietējie savukārt saka, jā, jūs jau savācat tikai tos vājos. Mūsdienās bērni visur ir vienādi, gan ar saviem niķiem un stiķiem, gan pozitīvu ievirzi.

Kāds gandarījums ir vecākiem, kad viņa bērns izvirzās uzkāpj uz skatuves, dzied, dejo, spēlē teātri, muzicē, un tieši tā notiek mūsu skolā. Katrs bērns ir pamanīts, katrs var sevi pierādīt. Nenoliegsim, ka uz skolu atnāk dažādi bērni, reiz pat, uzsākot skolas gaitas, mēs nevarējām saprast, ko bērns saka, toties kāds progress notika gada laikā, vai šie skolas noliedzēji spēj saprast šo skolēnu vecāku prieka asaras? Ticiet, arī šie bērni ir pelnījuši savu iespēju zemi. Protams, tas viss prasa milzīgu darbu no skolotāja, jo mūsu skolā nav vienaldzīgu pedagogu.

Esam dzirdējuši, ka citi saka, nesūtīšu savu bērnu tāpēc, ka uz skolu aiziet tikai tie vājie skolnieciņi, taču tā nebūt nav, jo mūsu izglītojamie spēj konkurēt jebkurās novada, pilsētas un valsts mācību priekšmetu olimpiādēs un konkursos. Skolas kolektīvam katru gadu ir godalgotās vietas olimpiādēs, šogad no 13 mācību priekšmetu olimpiādēm un konkursiem ir 22 sasniegumi. Kā to var izskaidrot, ka 9. klases skolēns vienīgais no Valmieras gūst atzinību valstī, no 420 skolēnu konkurences tiek divdesmitniekā un mācās prestižajā Rīgas inženiertehniskajā vidusskolā. Klasē nemācījās tie spicākie, bet mēs zinām, ka uzcītība, centība, precizitāte un milzīgās darba spējas nes augļus.

Ir bijuši gadījumi, ka mūsu skolas olimpiāžu laureātam, mainot skolu pamatizglītības posmā, sasniegumi olimpiādēs vairs neparādās. Problēmgadījumos bieži vien tiek uzklausīts sev vēlamais viedoklis, bet netiek sadzirdēts pedagoga un atbalsta personāla redzējums.

Skolai tā ir vislielākā uzslava, ka skolēni nevar sagaidīt brīvdienu beigas, jo tik ļoti gribas nākt uz skolu. Darot darbu ar prieku, noteikti būs rezultāti. Atvērto durvju dienās dzirdam bērnu sakām: “Es jau gribētu šeit mācīties, bet vecāki man ir izraudzījušies citu izglītības iestādi.”

Skolā izdzīvojam dažādas pieredzes. Tā ir dzīvība, sabiedrības nākotne, attīstības nodrošinājums. Par to varam pārliecināties gan skolas mājas lapā, gan sociālā vietnē Facebook. Mūsu skolai ir nākotne, jo esam izraudzīti to 100 Latvijas skolu skaitā, kas aprobēs „Kompetenču pieeju mācību saturā”.

Ja pastāvēs un attīstīsies lauku skolas, pastāvēs un attīstīsies arī lauku sabiedrība un kultūrvide, tāpēc, Kauguru pagasta iedzīvotāji, padomājiet par savas vides nākotni!

Paldies visiem tiem vecākiem, kuri ir izvēlējušies mūsu izglītības iestādi, J.Endzelīna Kauguru pamatskolu, par savējo!

                             Pārdomās dalījās direktore Iveta Rambola,

direktores vietniece izglītības jomā Aija Dubova